2008. gada septembrī ar Ministru kabineta noteikumiem tika paredzēts, ka Satiksmes ministrija pretendentu atlasē īsā laika termiņā izvēlas komersantu, kurš nodrošinās televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem Satiksmes ministrijai pretendentu vērtēšanā bija jāņem vērā termiņi, kādos tiks īstenota pāreja uz televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, kā arī pakalpojumu ģeogrāfiskās pieejamības plānus.

Šajā laikā tikai SIA “SIA Hannu Digital” piederēja iekārtas, kas tai kopā ar sadarbības partneri ļāva testa režīmā nodrošināt zemes apraidi ciparformātā Rīgā un Rīgas reģionā. Viens no apsūdzētajiem bija pastarpināts SIA “SIA Hannu Digital” kreditors.

Satiksmes ministrijas rīkotajā pretendentu atlases rezultātā par komersantu, kas nodrošinās televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā, ar Ministru kabineta rīkojumu tika apstiprināta SIA “Tet”, kas kā sadarbības partneri izvēlējās arī SIA “SIA Hannu Digital”. 

No apsūdzības izrietēja, ka likumdošanas process un pretendentu atlase tika organizēta SIA “SIA Hannu Digital” interesēs. Personas apsūdzētas, ka tās, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, prettiesiski iesaistīja SIA “SIA Hannu Digital” televīzijas programmu zemes apraides ciparformātā nodrošināšanā un tādējādi nodarīja SIA “Tet” mantisku zaudējumu ne mazāk kā 3 miljonu euro apmērā. 

SIA “Tet” sevi par cietušo neatzina un televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā atzina par veiksmīgu projektu. SIA “Tet” esošās un bijušās amatpersonas, kuras tika pratinātas pirmstiesas procesā un tiesā vai nu neatcerējās notikumus, jo tikušas nopratinātas gandrīz desmit gadus pēc notikumiem, vai arī skaidri norādīja, ka maldība vai viltus nav pastāvējis un SIA “Tet” zaudējumi nav nodarīti. 

Pastāvot šādiem apstākļiem, Ekonomisko lietu tiesai nebija pamata atzīt apsūdzētos par vainīgiem krāpšanā. Visas personas bija apsūdzētas par krāpšanu organizētā grupā, tomēr lietā esošie pierādījumi liecināja, ka daļa no apsūdzētajiem pildījuši tikai darba tiesiskos pienākumus savstarpējo līgumu slēgšanas procesā un nekas neliecina par to iekļaušanos kādā grupā, kas darbotos kādas personas interesēs.

Persona, kura papildus apsūdzēta arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pastarpināti ieguva finanšu līdzekļus no televīzijas programmu zemes apraides ciparformātā nodrošināšanas. Tā kā šajā lietā kopumā netika apšaubītas šīs personas kā kreditora intereses, Ekonomisko lietu tiesai nebija pamata atzīt apsūdzēto par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. 

Ekonomisko lietu tiesas spriedums nav stājies spēkā un to varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.