Gandrīz trešdaļa respondentu (32 %) par galveno Eiropas vērtību, kas jāaizstāv, uzskata demokrātiju, bet tai seko vārda un domas brīvība (27 %) un cilvēktiesību aizsardzība ES un pasaulē (25 %), liecina jaunākā EP Eirobarometra aptauja. Pieaugošais ekstrēmisms, dezinformācijas izplatība un tiesiskuma vājināšanās rada bažas Eiropas iedzīvotājiem.

Tas apstiprina jaunākās Eiropas nākotnes aptaujas rezultātus, ko Eiropas Parlaments un Komisija publicēja 2022. gada janvāra vidū - saskaņā ar tiem deviņi no desmit eiropiešiem piekrīt, ka vēl ir daudz darāmā, lai stiprinātu demokrātiju ES.

11 dalībvalstis - Zviedrija, Vācija, Somija, Itālija, Dānija, Austrija, Luksemburga, Malta, Polija, Čehija, Polija, Ungārija un Vācija - demokrātijas aizsardzību izvirzīja par prioritāti. Čehijas un Ungārijas respondenti arī pirmajā vietā izvirzīja cilvēktiesību aizsardzību. Latvijā aptaujātie cilvēki kā galveno EP aizstāvamo vērtību minējuši cilvēktiesības ES un visā pasaulē (35 %), otrajā vietā atstājot solidaritāti ES dalībvalstu un to reģionu vidū (33 %), bet trešajā - tiesiskumu (32 %).

Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, atzinīgi vērtējot aptaujas rezultātus, teica: "Kā pilsoņi pamatoti norāda, demokrātijas aizsardzība ir svarīgākā Eiropas vērtība. Mēs nevaram uzskatīt demokrātiju par pašsaprotamu; ekstrēmisms, autoritārisms un nacionālisms šodien ir pieaugoši draudi mūsu kopējam Eiropas projektam."

Kopumā Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka sabiedrības veselība joprojām ir Parlamenta galvenā politiskā prioritāte (42 %), tai cieši seko cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību (40 %) un cīņa pret klimata pārmaiņām (39 %). ES jaunieši visbiežāk par galveno Parlamenta prioritāti uzskata cīņu pret klimata pārmaiņām.

Latvijā aptaujātie iedzīvotāji kā prioritāti visbiežāk minējuši atbalstu ekonomikai un jaunu darbavietu radīšanai (52%), bet mazliet retāk - cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību (49 %) un sabiedrības veselību (46 %).

Eiropas iedzīvotāji izrāda noturīgu interesi uzzināt vairāk par ES darbu. Saskaņā ar šīs aptaujas rezultātiem 43 % respondentu visvairāk interesētu informācija par to, kā konkrēti tiek izlietoti ES līdzekļi. Iedzīvotāji vēlas arī uzzināt vairāk par Eiropas tiesību aktu konkrētām sekām viņu valstī (30 %), par viņu valsts EP deputātu konkrētām darbībām (29 %), kā arī par to, ko ES dara, lai pārvarētu Covid-19 pandēmiju (29 %).

"Iedzīvotāji vēlas un ir pelnījuši vairāk informācijas par ES politikas un lēmumu konkrēto ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi. Cilvēkiem ir jāzina, kur tiek tērēta nauda," sacīja EP priekšsēdētāja R. Metsola.

Eiropas Parlaments ir skaidri norādījis, ka ES atveseļošanas fondu līdzekļu izmaksai jābalstās uz skaidriem un apstiprinātiem plāniem, tai jābūt pārredzamai un pakļautai konsekventai kontrolei, un tai jābūt atkarīgai no mūsu demokrātisko pamatvērtību ievērošanas.

Covid-19 pandēmijas laikā iedzīvotāju atbalsts ES un jo īpaši EP ir ievērojami palielinājies. Lielākā daļa ES pilsoņu (58 %) atbalsta svarīgāku Eiropas Parlamenta lomu nākotnē, savukārt to ES pilsoņu īpatsvars, kuriem ir pozitīvs priekšstats par Eiropas Parlamentu, kopš 2015. gada ir pieaudzis par 12 procentpunktiem, sasniedzot 36 %.Kopš 2019. gada tas ir palielinājies par 3 procentpunktiem. Neitrāls viedoklis par Eiropas Parlamentu ir 45 % respondentu, un tikai 17 % respondentu ir negatīvs priekšstats.  Pozitīvo EP vērtējumu apstiprina arī Eiropas Komisijas standarta Eirobarometra 95.1 pētījums - tas liecina, ka iedzīvotāji Eiropas Parlamentam uzticas visvairāk no visām ES iestādēm.

Lielākā daļa ES pilsoņu (62 %) uzskata, ka viņu valsts dalība ES ir laba lieta, un tikai 9 % apgalvo pretējo -  tas jau otro gadu pēc kārtas ir augstākais rezultāts kopš 2007. gada. Gandrīz trīs ceturtdaļas respondentu (72 %) uzskata, ka viņu valsts ir guvusi labumu no dalības ES. Lielākā  daļa respondentu (63 %) apgalvo, ka viņi ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz ES nākotni.

Par pētījumu

Eiropas Parlamenta 2021. gada rudens Eirobarometra aptauja tika veikta no 2021. gada 1. novembra līdz 2. decembrim visās 27 ES dalībvalstīs. Aptauja tika veikta klātienē un papildināta ar tiešsaistes intervijām, ja tas bija nepieciešams ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ. Kopumā tika veiktas 26510 intervijas, un ES rezultāti tika svērti atkarībā no iedzīvotāju skaita katrā valstī.

Ar pilnu pētījumu var iepazīties šeit.