Lai veicinātu ciešāku noteiktā darbinieku skaita sasaisti ar darbinieku produktivitāti, Valsts kontrole metodikas materiālus ir nodevusi arī ieinteresētajām revīzijas apjomā neiekļautām pašvaldībām. No pašvaldībām, kurām nav iekšējā auditora, metodikas saņemšanai līdz šim pieteikušās Ādažu, Balvu, Dobeles, Ludzas, Preiļu, Saulkrastu un Talsu novada pašvaldības.

Savukārt pašvaldībām, kurās ir iekšējie auditori, Valsts kontrole revīzijas ietvaros ir piedāvājusi sadarbību. Tas nozīmē, ka revidenti vadīs un uzraudzīs iekšējo auditoru darbu metodikas lietošanā. Pašlaik jau astoņu novadu pašvaldības ir izteikušas vēlmi sadarboties: Augšdaugavas, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Mārupes, Saldus, Tukuma un Valmieras novada pašvaldība.

"Revīzijas par cilvēkresursu politiku pašvaldībās uzsākšanu lielā mērā ietekmēja pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, kas pašvaldībām radīja nepieciešamību ar jaunām administratīvi teritoriālajām robežām pārkārtot līdzšinējo pārvaldes institucionālo struktūru un vienlaikus pārskatīt nepaciešamos cilvēkresursus. Pašvaldību dažādās pieejas ir būtisks papildu faktors, kādēļ šim jautājumam Valsts kontrole nolēma pievērsties revīzijā. Revīzijas un sadarbības mērķis ir atbalstīt pašvaldības cilvēkresursu plānošanas procesā, piedāvājot metodiku uzticamas informācijas iegūšanai, lai revidējamai vienībai jau revīzijas gaitā cilvēkresursu plānošana izdotos pēc iespējas labāk," skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

Efektīvāka sadarbība ar revidējamām vienībām ieteikumu ieviešanā paredzēta arī Valsts kontroles jaunajā stratēģijā.

Revīzijas par izaicinājumiem pašvaldību cilvēkresursu politikā noslēgums plānots š.g. jūnijā.