Tika pārrunātas šādas tēmas:

1. Tiesībsarga darbība, neatkarība un resursi, tostarp, ņemot vērā 2021. gada Tiesībsarga likuma grozījumus;

2. Tiesībsarga viedoklis par pilsoniskās sabiedrības atvērtību un funkcionēšanu;

3. Tiesībsarga viedoklis par mediju plurālismu un brīvību, kā arī žurnālistu aizsardzības pasākumiem.

Runājot par pilsoniskās sabiedrības iesaisti likumdošanas procesos, tiesībsargs uzsvēra, ka nevalstiskās organizācijas bieži piedalās gan Saeimas komisiju, gan Ministru kabineta sēdēs un tiek uzklausītas. Viņš norādīja, ka šogad Tiesībsarga birojs pastiprināti pētīs pilsoniskās sabiedrības iesaisti pašvaldību darbā. Tiesībsargs arī norādīja, ka kopumā Latvijas pilsoniskā sabiedrība ir salīdzinoši mazaktīva, un pieļāva, ka aktivitātes trūkumu nosaka sociāli ekonomiskā situācija, jo iedzīvotāju prioritāte ir rūpēties par pamatvajadzībām un tikai tad iesaistīties sabiedriskā darbā.

Tiesībsargs uzsvēra, ka mediju vide Latvijā vērtējama kā daudzveidīga – darbojas gan sabiedriskie, gan komerciālie mediji, un tie ir pieejami dažādās valodās. Tiek pastāvīgi strādāts pie tā, lai uzticama informācija būtu pieejama gan latviešu, gan krievu valodā. Runājot par žurnālistu drošību, tiesībsargs norādīja, ka žurnālisti saskaras gan ar verbāliem, gan fiziskiem uzbrukumiem, kā arī pret sabiedriskajiem medijiem nereti vērsta nekonstruktīva kritika no politiķu puses.