Sarunas gaitā tika atzīmēts, ka Latvijā nav konstatēti cilvēku tirdzniecības gadījumi, kuros ir iesaistīti bērni. Tiesībsarga biroja pārstāvji pauda viedokli, ka, visticamāk, Latvija saskaras ar izaicinājumiem bērnu kā cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanā. Īpaši ievainojamā situācijā atrodas bērni ārpusģimenes aprūpes iestādēs. Tādējādi iesaistīto institūciju darbinieki un paši bērni jāizglīto par cilvēku tirdzniecību un tās riskiem.

Savukārt 25. martā EDSO pārstāvis tikās ar darba grupu cilvēku tirdzniecības novēršanas plāna īstenošanas koordinēšanai, lai pastāstītu par sākotnējiem rezultātiem un svarīgākajiem jautājumiem. 

EDSO pārstāvis uzteica Latvijas panākumus cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanā darba ekspluatācijas jomā, efektīvo upuru identificēšanas mehānismu, zemās prasības atbalsta saņemšanai upuriem, kā arī kompensāciju izmaksu mehānismu.

Vienlaikus V. Ričijs norādīja uz niecīgo atpazīto seksuālās ekspluatācijas gadījumu skaitu un to, ka Latvijā nav konstatēti bērnu ekspluatācijas gadījumi, kas visdrīzāk neatspoguļo realitāti. Viņš uzsvēra proaktīvās upuru identifikācijas nozīmi, kas ir vieglāk, nekā atklāt jau notikušus cilvēku tirdzniecības gadījumus. Piemēram, regulāri veicot aptaujas un monitoringu bērnu ārpusģimenes aprūpes vietās. Tāpat tika akcentēts, ka digitālā vide cilvēku tirdzniecībā parādās arvien biežāk un atbildīgajām amatpersonām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība interneta vides uzraudzībai.

Papildus EDSO pārstāvis norādīja uz to, cik būtiska loma ir augsti kvalificētiem prokuroriem cilvēku tirgotāju saukšanā pie atbildības. Minētais tika norādīts saistībā ar Ģenerālprokuratūras 2021. gadā veikto reorganizāciju, likvidējot Organizētās noziedzības un citu nozaru specializēto prokuratūru, tās prokurorus pievienojot Daudznozaru specializētajai prokuratūrai.

V. Ričijs vērsa uzmanību uz to, ka nav Valsts programmas cilvēku tirdzniecības novēršanai, kā arī aicināja darba grupu izvērtēt citu ministriju pārstāvju iesaisti un pievērst uzmanību darbam ar pieprasījuma mazināšanu cilvēku tirdzniecības upuru pakalpojumu izmantošanā visās jomās.

Attiecībā uz cilvēku tirdzniecības risku mazināšanu Ukrainas bēgļu krīzes situācijā, V. Ričijs akcentēja mājokļu, sociālās drošības un pakalpojumu pieejamības jautājumus, kā arī izglītības un valsts valodas kursu nodrošināšanu. Būtu apzināms un izmantojams arī šo cilvēku profesionālais potenciāls, iesaistot viņus darbā ar citiem bēgļiem.

Par cilvēku tirdzniecības riskiem plašāk var lasīt šeit.