Projekta partneri Zviedrijā tika meklēti, jo tiesiskais regulējums Latvijā veidots, iedvesmojoties no skandināvu valstīm. Proti, Latvijā administratīvajā procesā pacientiem ir tiesības saņemt atlīdzinājumu par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda. Veidojot Ārstniecības riska fondu, iestāžu pārstāvji devās komandējumā uz Zviedriju, lai izpētītu skandināvu valstu ilggadējo pieredzi. Līdz ar to arī tiesai, izskatot attiecīgās kategorijas lietas un sastopoties ar strīdīgiem aspektiem, radās interese, kā tie tiek risināti Zviedrijā.

Pieredzes apmaiņā piedalījās Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnese Anita Kovaļevska un Rudīte Vīduša, kā arī Administratīvās rajona tiesas tiesnese Līga Biksiniece-Martinova, Līga Cielava, Ilze Freimane un tiesneša palīdze Ilze Butkus. Ar Latvijas delegāciju tikās un pieredzē dalījās pārstāvji no valsts mēroga apdrošināšanas sabiedrības Löf, Pacientu sūdzību komisijas un Pacientu apdrošināšanas asociācijas.

Vizītes laikā tika gūts ieskats zviedru veselības aprūpes sistēmā, kas palīdzēja labāk izprast kaitējuma atlīdzināšanas procesu un nianses. Tika apspriests kaitējuma jēdziens un veidi. Ar sevišķu interesi tika iepazīta atlīdzinājuma noteikšanas un aprēķināšanas kārtība. Latvijas pārstāvji izmantoja izdevību uzdot jautājumus, tostarp saistībā ar pieredzējuša speciālista konceptu. Zviedru pārstāvji dalījās ar vērtīgiem informācijas avotiem, kuros rodamas atbildes uz vairākiem no uzdotajiem jautājumiem. Projekta partneri izrādīja interesi arī par pacientiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas sistēmu Latvijā. No pieredzes apmaiņas vizītē pārrunātā radās priekšstats, ka projekta partneri labi pārzina citu valstu pieredzi. Apkopojot minēto, projekta ietvaros tika gūtas zināšanas un izpratne par aspektiem, kas abās valstīs ir līdzīgi, un jautājumiem, kas ir reglamentēti atšķirīgi.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Valsts administrācija” darbojas ar mērķi veicināt darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā. Programma atbalsta pieredzes apmaiņu veiksmīgu risinājumu aizgūšanai, sadarbības tīklu veidošanu, administratīvā darba metožu un likumdošanas harmonizēšanu un Baltijas jūras reģiona konkurētspējas pasaulē sekmēšanu. Atbalstu piešķir projektiem, kuros iesaistītas vismaz trīs valstis no Ziemeļvalstu-Baltijas reģiona (Dānija, Igaunija, Īslande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija). Programma sedz līdz pat 60% no ceļa un uzturēšanās izmaksām.