Rezolūcijā, ko Parlaments pieņēma ar 495 balsīm par, 34 pret un 102 atturoties, mudināts uz publiskām debatēm par mākslīgā intelekta (MI) milzīgo potenciālu papildināt cilvēka darbu daudzās jomās. EP norāda, ka ES ir atpalikusi globālajā konkurencē par vadošo lomu tehnoloģijās un pastāv risks, ka nākotnes tehnoloģiskie standarti tiks izstrādāti citviet, bieži vien iesaistoties nedemokrātiskiem dalībniekiem. EP deputāti uzsver, ka Eiropas Savienībai attiecībā uz mākslīgo intelektu ir jārīkojas kā pasaules standartu noteicējai.

EP deputāti norāda, ka MI potenciālu varētu izmantot veselības aprūpes, vides un klimata pārmaiņu jomā, apkarojot pandēmijas vai pārtikas trūkumu pasaulē, kā arī uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti ar personalizētas medicīnas palīdzību. Viņi norāda, ka ar mākslīgā intelekta ieviešana, ja to apvienotu ar vajadzīgo atbalsta infrastruktūru, izglītību un apmācību, varētu palielināt kapitālu un darba ražīgumu, veicināt inovāciju, ilgtspējīgu izaugsmi un darbvietu radīšanu.

Eiropas Savienībai ne vienmēr vajadzētu regulēt mākslīgo intelektu, tomēr regulatīvās iejaukšanās pakāpei jābūt samērīgai ar risku, ko tā izmantošana varētu radīt.

Masu novērošanas riski

Uzsverot, ka ES cenšas panākt globālu vienošanos par kopīgiem standartiem attiecībā uz atbildīgu mākslīgā intelekta izmantošanu, EP deputāti mudina līdzīgi domājošas demokrātiskās valstis sadarboties, lai kopīgi veidotu starptautiskās debates par mākslīgā intelekta sistēmu, kurā ievēro cilvēktiesības un tiesiskumu. Viņi norāda, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas izvirza izšķirošus ētiskus un juridiskus jautājumus un pauž bažas par dažu valstu militārajiem pētījumiem nāvējošu autonomu ieroču sistēmu izstrādē.

Parlaments norāda, ka dažas mākslīgā intelekta tehnoloģijas ļauj automatizēt informācijas apstrādi vēl nepieredzētos apjomos, kas paver ceļu masveida uzraudzībai un citādiem nelikumīgas iejaukšanās veidiem, kā arī apdraud pamattiesības.

EP deputāti uzsver, ka daudzi autoritārie režīmi izmanto mākslīgā intelekta sistēmas, lai kontrolētu, masveidā uzraudzītu, izspiegotu un šķirotu iedzīvotājus vai ierobežotu pārvietošanās brīvību, savukārt dominējošās tehnoloģiju platformas izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, lai iegūtu vairāk informācijas par personas identitāti, paradumiem un lēmumu pieņemšanas vēsturi. Viņi uzskata, ka šāda profilēšana apdraud demokrātiskās sistēmas.

ES tāpēc jāpastiprina starptautiskā sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai aizsargātu pamattiesības, vienlaikus sadarbojoties, lai mazinātu jaunus tehnoloģiskus apdraudējumus.

Citāti

Ziņotājs Aksels Voss (EPP, Vācija) sacīja: Ar šo ziņojumu mēs skaidri parādām, ka mākslīgais intelekts veicinās digitalizāciju un mainīs noteikumus globālajā konkurencē. Mūsu mākslīgā intelekta ceļvedis ļaus Eiropas Savienībai uzņemties vadošo lomu pasaulē."

"ES tagad ir unikāla iespēja veicināt uz cilvēku orientētu un uzticamu pieeju mākslīgajam intelektam. Tādu, kas balstās uz pamattiesībām un ņem vērā riskus, vienlaikus izmantojot priekšrocības, ko mākslīgais intelekts var sniegt visai sabiedrībai. Mums ir nepieciešams tiesiskais regulējums, kas atstāj vietu inovācijai, un saskaņots digitālais vienotais tirgus ar skaidriem standartiem. Ir jāveic maksimāli lieli ieguldījumi un jāveido stabila un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, kas būtu pieejama visiem iedzīvotājiem," viņš piebilda.

AIDA komitejas priekšsēdētājs Dragošs Tudorače (Renew, Rumānija) teica: "Mūsu turpmākā digitālā konkurētspēja pasaulē būs atkarīga no noteikumiem, kurus ieviesīsim šodien. Tiem jāatbilst mūsu vērtībām: demokrātijai, tiesiskumam, pamattiesībām un noteikumos balstītas starptautiskās kārtības ievērošanai. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo cīņa starp autoritārismu un demokrātiju kļūst aizvien asāka - un diemžēl arī nāvējošāka, kā mēs to redzam no Krievijas nepamatotā iebrukuma Ukrainā."

Konteksts

AIDA komiteja savu darbu sāka 2020. gada septembrī. Komitejai tika uzdots pētīt MI ietekmi uz ES ekonomiku un dažādām tās nozarēm, analizēt, kā citas valstis risina MI problēmas, un iezīmēt turpmāko ceļu. Komiteja rīkoja vairākas uzklausīšanas un debates, lai sagatavotu galīgo ziņojumu, kura mērķis ir izstrādāt ES mākslīgā intelekta ceļvedi līdz 2030. gadam.

Pieņemtais teksts (03.05.2022.)