Maksātnespējas kontroles dienests, veicot uzraudzību 2022. gada pirmajos septiņos mēnešos, būtiskus pārkāpumus ir konstatējis 28 gadījumos, no tiem 4 gadījumos vērsies tiesā ar pieteikumu par administratora atcelšanu no maksātnespējas procesa. Salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo laika periodu, secināms, ka būtisko pārkāpumu konstatēšanas gadījumu skaits ir samazinājies par 16, savukārt tiesā iesniegto pieteikumu skaits samazinājies par 6.

Tāpat 2022. gada pirmajos septiņos mēnešos ir samazinājies iesniegto sūdzību skaits par administratoru rīcību. Šogad saņemtas 23 sūdzības, pērn šajā pašā laika periodā – 73. Izskatot sūdzības, ir pieņemti 19 lēmumi, divos gadījumos atzīstot pārkāpumus administratora darbībā, savukārt 2021. gadā – 66 lēmumi, no tiem 18 gadījumos atzīti pārkāpumi.

Būtiskākie un biežāk pieļautie pārkāpumi saistīti ar parādnieka mantas apzināšanu un atgūšanu, mantas pārdošanas plāna vai ziņojuma par mantas neesamību sagatavošanas noteikumu neievērošanu, darījumu izvērtēšanas norisi, informācijas sniegšanu procesā iesaistītajām personām, tostarp par zaudējumu piedziņas iespējām, kā arī ar Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas lietošanu.

Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina: “Pārkāpumu skaita samazināšanās ir rezultāts skaidri definētai Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības politikai, kas ietver informatīvo pasākumu organizēšanu administratoriem par prioritārajām jomām, kurās konstatēti būtiski pārkāpumi, tostarp arī “Konsultē vispirms” principu piemērošana, veicinot noteikto prasību izpildi, nevis sodu likšanu”.

Maksātnespējas kontroles dienests veic plānveida uzraudzības pasākumus, kā arī izskata sūdzības par maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesu uzraugošo personu rīcību.

Uzraudzības pasākumi tiek plānoti un veikti saskaņā ar Maksātnespējas kontroles dienesta uzraudzības stratēģijā 2022.–2023. gadam izvirzītajām prioritātēm un tās ir:

• Datu ievadīšanas kvalitāte Elektroniskajā maksātnespējas uzskaites sistēmā;
• Mantas pārdošanas plāna un ziņojuma par mantas neesamību sagatavošanas noteikumu ievērošana;
• Mantas atgūšanas un pārdošanas efektivitāte, kā arī parādnieka mantas iegādes neizmantošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai;
• Parādnieka darījumu un valdes locekļu rīcības vispusīga izvērtēšana, savlaicīga prasību celšana par zaudējumu piedziņu, ziņošana tiesībaizsardzības institūcijām par prettiesiskām darbībām, kā arī aizdomīga darījumu, kas var liecināt par iespējamu iesaistīšanos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā, savlaicīga izvērtēšana un ziņošana Finanšu izlūkošanas dienestam.