Izskatāmajā lietā ar šķīrējtiesas spriedumu no atbildētāja piedzīta kompensācija 70 tūkstoši eiro par to, ka viņš atsauca uz pilnvarojuma līguma pamata izdotu pilnvaru. Atbildētājs ar pilnvarojuma līgumu bija pilnvarojis SIA rīkoties ar sev piederošajām akcijām un līgumā bija ietverts nosacījums par kompensācijas izmaksāšanu pilnvaras atsaukšanas gadījumā.

Ģenerālprokurors protestā norādīja, ka, izdodot izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei, rajona tiesas tiesnesis nav ņēmis vērā to, ka šķīrējtiesas process nav noticis atbilstoši Šķīrējtiesu likuma noteikumiem. Šķīrējtiesas spriedumā nav ietverta motivācija, proti, argumenti, kādēļ līgumsoda (līgumā saukts par kompensāciju) noteikšana par likumiskas darbības izdarīšanu šajā gadījumā atzīstama par tiesisku (likums paredz pilnvarojuma vienpusēju atsaukšanu). Turklāt šķīrējtiesa nav ņēmusi vērā arī to, ka līgumsods pieprasīts bezatlīdzības līguma ietvaros, kur pilnvarojumā nodoto akciju tirgus vērtība ir gandrīz divas reizes mazāka par līgumsodu.

Protestā minētos argumentus Senāts atzinis par pamatotiem, secinot, ka atbildētāja  atsauksmē attiecībā uz kompensācijas tiesiskumu un samērīgumu minētie argumenti šķīrējtiesā faktiski ir ignorēti, spriedumā neanalizējot un līdz ar to arī nenoskaidrojot šī līgumā paredzētā maksājuma juridisko dabu, kā arī neatbildot uz izteiktajiem iebildumiem par kompensācijas tiesiskumu un apmēra samērīgumu. Līdz ar to šķīrējtiesas spriedums neatbilst Šķīrējtiesu likuma noteikumiem, kas ir pamats atteikumam izsniegt izpildu rakstu.

Senāts atcēla minēto Daugavpils tiesas lēmumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā.