Cilvēki tiek notiesāti par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem un to smaguma pakāpēm. Apmēram 30% ieslodzīto krimināllikuma pantu spriedumu vidū ir zādzības, laupīšanas un krāpšanas, 20% – slepkavības, vardarbīgi noziegumi, 10% – dzimumnoziegumi, izvarošanas, noziegumi pret dzimumneaizskaramību, 20% – atkarību izraisošas vielas, savukārt atlikušo 20% vidū ir pārējais pārkāpumu loks.

“Ja mēs runājam par šiem cilvēkiem, tad visbiežāk tie ir agrākie bērni, kuri ir uzauguši ģimenēs bez vecāku kontroles, kuri nav iemācījušies respektēt citu cilvēku tiesības, nespēj dažādu psiholoģisku vai pat fizioloģisku iemeslu dēļ kontrolēt savu agresiju, kuri agri sākuši lietot atkarību izraisošas vielas, kuriem nav vaļasprieku, ir negatīva pieredze skolā un darbā, un apkārt ir tādi paši biedri kā viņi. Noziegums ir likumsakarība,” skaidro Ieslodzījuma vietu pārvaldes Eiropas Sociālā fonda projekta "Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšana" un Eiropas Sociālā fonda projekta “Bijušo ieslodzīto integrācija sabiedrībā un darba tirgū” vadītājs Māris Luste.

Katram no šiem cilvēkiem atkarībā no viņu nodarītā nozieguma, personības tipa, rakstura iezīmēm un citām vajadzībām ir nepieciešama atšķirīga palīdzība. Ja cilvēks ir izdarījis noziegumu kādu noteiktu faktoru dēļ, piemēram, nespēja kontrolēt agresiju, nespēja respektēt citu cilvēku tiesības un intereses, zems darba un izglītības prasmju līmenis, tad Ieslodzījuma vietas pārvaldes vai Valsts probācijas dienesta mērķis ir diagnosticēt šīs vajadzības un izvēlēties piemērotāko intervenci, tai skaitā arī atbilstošāko resocializācijas programmu. Rezultātā ikvienam likumpārkāpējam tiek sniegtas iespējas, lai pēc soda izciešanas viņi varētu līdzdarboties sabiedrībā kā socializēti un likumpaklausīgi pilsoņi.

“Mums ir pietiekami plašs pakalpojumu klāsts, kuru mēs varam piedāvāt klientiem, lai mācītu viņiem vajadzības apmierināt un mērķus sasniegt sociāli pieņemamā veidā, neizdarot likumu pārkāpumus, nenodarot nevienam pāri,” saka Valsts probācijas dienesta Resocializācijas departamenta vadošā eksperte Aleksandra Kerna.

Resocializācijas sistēmas efektivitātes paaugstināšanas projekts Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Valsts probācijas dienestam sniedza iespēju pārskatīt tās rīcībā esošos instrumentus notiesāto sociālās uzvedības korekcijai un sociālajai rehabilitācijai, labākai soda izpildes mērķu – notiesāto resocializācijai un tiesiskai dzīvei pēc soda izciešanas – sasniegšanai. Projekta ietvaros iestāžu rīcībā ir pētniecības korpuss, kura uzdevums bija dot praktisku ievirzi personālam zinātniski pamatotā darbā ar faktoriem, kas notiesātos noveduši līdz noziegumam, tādā veidā darbinieku rokās nonāk jauni, pierādījumos balstīti rīki, kuri palīdzēs notiesātajiem pozitīvi mainīties.

Projekta ietvaros tika strādāts pie programmām ar atšķirīgiem mērķiem un mērķa grupām. Tika izstrādātas un uzlabotas programmas notiesātajiem, kuri nav pietiekami motivēti iesaistīties resocializācijas procesā, ieslodzītajiem ar suicidālām tieksmēm, adaptācijas grūtībām, izteiktu stresa līmeni, jauniešiem līdz 25 gadu vecumam u.c. Rezultātā tiek radīts strukturēts soda izciešanas veids, kurš ir vērsts uz resocializācijas vajadzību apmierināšanu.

“Visus šos gadus esmu vērojusi, kā mūsu sistēma pilnveidojas un attīstās, kā šajā gadījumā kriminālsodu izpildes politika ir mainījusies, un kādu iespaidu tā ir atstājusi uz mūsu darbiniekiem un personālu kopumā,” dalās ar pieredzi Centrālā aparāta Apsardzes daļas vecākā inspektore, kapteine Kristīne Beitele.

Tomēr ar programmu pārstrādi būs noslēdzies tikai pirmais no trim svarīgākajiem posmiem pierādījumos balstītas intervences uzsākšanā. Otrais posms, kas iet roku rokā ar pirmo posmu, ir jauno metodiku pielietošana darbā ar mērķgrupu. Šajā posmā projekta pētnieki piedalās projekta treneru atlasē, kā arī viņi vai pārņemto programmu autori nodrošina programmu treneru apmācību. Savukārt trešais posms ir programmu efektivitātes izvērtēšana. Par cik programmas tiek ieviestas pakāpeniski, pirmo ieviesto programmu efektivitātes padziļināta izvērtēšana tika uzsākta šajā projekta periodā, bet par pārējām programmām tika izdarīti vispārīgi secinājumi, kuru padziļinātāka izvērtēšana turpināsies jaunos projektos. Tā kā pētniecības prakse projektos ir laba, ar laiku tā varēs tikt pārņemta efektivitātes pētīšanai arī iestādes pamatdarbības, ne tikai projektu, ietvaros.

Uzzini vairāk: https://youtu.be/wYEOZMbm6Rs

Par kampaņu

Tieslietu ministrijas kampaņas “Kļūdīties ir cilvēcīgi. Palīdzēt arī.” mērķis ir piesaistīt darbam Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Valsts probācijas dienestā jaunus nodarbinātos, kā arī vairot sabiedrības izpratni par iestāžu darbības mērķiem, ikdienas darbu un tā specifiku un ieguvumiem.

Kampaņa tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 10.1.2.0/18/TP/003 "Tehniskā palīdzība Tieslietu ministrijai kā atbildīgajai iestādei informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanā (2019-2022)" ietvaros.