Ar 2021.-2027. gada Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodu Tieslietu ministrija turpina atbildīgās iestādes funkciju īstenošanu.Eiropas Sociālā fonda Plus ietvaros viens no ministrijas pārziņā esošajiem pasākumiem ir specifiskā Atbalsta mērķa 4.3.4 pasākums 4.3.4.6. "Resocializācijas pakalpojumu probācijas klientiem pilnveidošana un taisnīguma atjaunošanas pieeju attīstība, veicinot probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radot priekšnosacījumus viņu veiksmīgai iekļaušanai un nodarbināmībai".

Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros ir Valsts probācijas dienests (turpmāk VPD) – tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku kriminālsoda - sabiedriskais darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildē, kā arī probācijas klientu uzraudzībā un sociālās uzvedības korekcijā.

Pasākuma mērķis ir pilnveidot resocializācijas sistēmas efektivitāti, tādējādi, attīstot taisnīguma atjaunošanas pieeju veicināt probācijas klientu aktīvu līdzdalību sabiedrības procesos un radīt sekmīgas probācijas klientu iekļaušanās, vienlīdzīgu iespēju, aktīvas līdzdalības un nodarbināmības priekšnosacījumus.

Nabadzības un sociālas atstumtības mazināšana Programmā ir noteikta kā viens no lielākajiem izaicinājumiem, ņemot vērā, ka nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā. Atsevišķas grupas, piemēram, ieslodzītie un probācijas klienti, saskaras ar paaugstinātu nabadzības un sociālās atstumtības un ilgstoša bezdarba risku.

Ar Ministru kabineta 2022. gada 13. jūnija rīkojumu Nr. 413 tika pieņemtas Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam, kuras ir jau trešā resocializācijas politikas attīstības posma ideju nesējas, turpinot iepriekšējos posmos uzsākto attīstību. Tās paredz dziļāku un mērķētāku koncentrēšanos uz ieslodzīto un probācijas klientu iekļaušanu sabiedrībā, resocializācijas darba elastības veicināšanu un darba metožu un pakalpojumu pielāgošanu ieslodzīto un probācijas klientu individuālajām un ļoti dinamiskajām vajadzībām. Resocializācijas politikas attīstības otrajā posmā, kas sakrīt ar ESF 2014.-2020. gada periodu tika nodrošināta kvalitatīvu un validētu resocializācijas vispārīgo instrumentu nodrošinājums darbam ar klientiem, savukārt trešajā posmā īpaša uzmanība tiek pievērsta darbam ar specifiskām mērķa grupām, (piemēram, personām, kurām ir garīgās veselības problēmas, atkarīgajiem, sievietēm, bērniem un jauniešiem), kriminālsodu izpildes (resocializācijas darba) efektivitātes pētījumiem, kā arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes (turpmāk – IeVP) un VPD personāla profesionālās sagatavotības un noturības nozīmei un atbilstošai infrastruktūrai kā sekmīga resocializācijas procesa priekšnosacījumam.

Resocializācijas politikas pamatnostādnēs, ņemot vērā IeVP un VPD normatīvajos aktos noteikto kompetenci, kā arī ļoti stingru pieņēmumu, ka pēc kriminālsodu izpildes (un resocializācijas procesa) beigām turpinās personas integrācija sabiedrībā atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un institūciju kompetencei, noteikts resocializācijas politikas mērķis - mazināt noziedzīgās uzvedības riskus ieslodzītajiem un probācijas klientiem soda izpildes laikā, tādējādi radot priekšnoteikumus personas veiksmīgai iekļaušanai sabiedrībā pēc soda izpildes beigām, t.sk. aktīvai līdzdalībai sabiedrības procesos (arī nodarbināmības jomā).

Resocializācijas politikas tiešā mērķa grupa ir ieslodzītie un probācijas klienti, taču ārvalstu pētījumos un praksē aizvien vairāk dominē viedoklis, ka sodu izpilde nevar aprobežoties tikai ar darbu ar likumpārkāpēju, jo tieši ģimene un atbalsta personas ir tas resurss, kas nodrošina nepieciešamo atbalstu personas likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā pēc soda izciešanas. Ņemot vērā minēto, resocializācijas politikas netiešā mērķa grupa ir ieslodzīto un probācijas klientu ģimenes locekļi un atbalsta personas.

Lai sasniegtu Pamatnostādnēs definēto resocializācijas politikas mērķi, Pamatnostādnēs ietverti konkrēti rādītāji un uzdevumi, kas strukturēti četros savstarpēji saskaņotos un saistītos rīcības virzienos:

1) turpināt pilnveidot resocializācijas darbu ar ieslodzītajiem un probācijas klientiem atbilstoši mainīgās vides izaicinājumiem, t.sk. jaunām mērķa grupām, kā arī ieviešot resocializācijas darba (kriminālsoda izpildes) efektivitātes mērījumu sistēmu;

2) nodrošināt jaunajām resocializācijas vajadzībām atbilstoša personāla pieejamību ieslodzījuma vietās un VPD, t.sk. attiecībā arī uz brīvprātīgajiem un līdzgaitniekiem;

3) nodrošināt soda izpildes vajadzībām adekvātu infrastruktūru, t.sk. nepieciešamos e-risinājumus;

4) stiprināt pašvaldību un NVO lomu, t.sk., veidojot izpratni par katra sektora lomu atkārtota likumpārkāpuma novēršanā, izglītojot un nodrošinot atbalsta pasākumus NVO, pašvaldībām un citām institūcijām, tādējādi veicinot sabiedrības gatavību uzņemt personu pēc soda izciešanas un veicinot personas aktīvu iekļaušanos sabiedrības procesos, t.sk. nodarbināmību.