Būtiskākie grozījumi Preču zīmju likumā

PZL grozījumi paredz, ka ieinteresētās personas, tostarp rūpnieciskā īpašuma tiesību īpašnieki vai šo personu pārstāvji, varēs izvēlēties sev ērtāko veidu aizskarto tiesību aizsardzībai – vērsties tiesā vai Apelācijas padomē, proti, vērsties ar prasījumu vispārējās jurisdikcijas tiesā vai arī ar iesniegumu Apelācijas padomē preču zīmes reģistrācijas atcelšanai vai atzīšanai par spēkā neesošu.

Tas radīs iespēju ieinteresētajām personām izvēlēties vienkāršāku administratīvo procedūru nekā tiesvedība, kas uzlabos preču zīmes reģistrācijas atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu procedūru izmaksu un laika efektivitāti.

Preču zīmes reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu pamati izteikti PZL 61. panta pirmajā daļā, nosakot, ka preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu ar reģistrācijas dienu, ja preču zīme neatbilst likuma 4. panta noteikumiem vai ja brīdī, kad iesniegumu par preču zīmes reģistrācijas atzīšanu par spēkā neesošu iesniedz Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikumu tiesā, pastāv likuma 6., 7., 8., 9. vai 10. pantā paredzētais pamats preču zīmes atzīšanai par spēkā neesošu. Tie ir gan absolūtie, gan relatīvie preču zīmes reģistrācijas atzīšanas par spēkā neesošu pamati, un tie sakrīt ar iebilduma iesniegšanas pamatiem.

Šā panta piektā daļa nosaka, ka, ja iesniegums Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikums tiesā preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu ir pamatots ar agrāku preču zīmi (likuma 7. panta otrās daļas izpratnē), bet apstrīdētās preču zīmes īpašnieks ir iesniedzis pretiesniegumu vai pretprasību par agrākās preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, to pamatojot ar agrākās preču zīmes neizmantošanu (likuma 26. panta izpratnē) piecu gadu laikposmā pirms iesnieguma vai prasības pieteikuma iesniegšanas vai ar citiem likuma 63. panta nosacījumiem, preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu, ciktāl nav apmierināms minētais pretiesniegums vai pretprasība.

PZL 62. panta papildinājums ar 1.1 daļu nosaka, ka atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikumu tiesā var iesniegt pēc tam, kad beidzies iebilduma iesnieguma termiņš.

PZL 63. panta pirmā daļa precizēta, nosakot, ka preču zīmes reģistrāciju var atcelt, ja preču zīme secīgu piecu gadu laikposmā pēc tās reģistrācijas procedūras pabeigšanas nav faktiski izmantota saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kuriem tā reģistrēta, vai ja šāda izmantošana tikusi pārtraukta vismaz uz secīgu piecu gadu laikposmu, pirms iesniegts iesniegums Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē vai prasības pieteikums tiesā par preču zīmes reģistrācijas atcelšanu, un šai neizmantošanai nav pienācīga attaisnojuma.

PZL grozījumi paredz izslēgt disklamāciju institūtu no Preču zīmju likuma, saskaņojot disklamācijas jautājumu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesisko regulējumu. Proti, no PZL 36. panta tiek izslēgta septītā daļa, kas paredzēja iespēju preču zīmes reģistrācijas datos ietvert īpašu norādi (disklamāciju), ka vājas atšķirtspējas elementi vai preces un pakalpojumus vai to īpašības aprakstoši elementi nav aizsargāti.

Svarīgākie grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā

RIIPL grozījumi nosaka preču zīmes reģistrācijas atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, Apelācijas padomes kompetences paplašināšanu, nosakot, ka turpmāk tā varēs izskatīt arī preču zīmes reģistrācijas atcelšanas vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumus, kā arī Apelācijas padomes priekšsēdētāja un Apelācijas padomes locekļu kompetenci saistībā ar Apelācijas padomes pārstāvēšanu tiesā sūdzībās Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 98.1 pantā minētajos gadījumos.

RIIPL 1. panta 1.un 2. punktā precizēta rūpnieciskā īpašuma un rūpnieciskā īpašuma objekta definīcija ar skaidrojumu, ka preču zīmes aptver arī kolektīvās zīmes, kā arī papildināts rūpnieciskā īpašuma objektu uzskaitījums ar sertifikācijas zīmēm.

Papildināta 35. panta pirmā daļa, nosakot, ka arī atzīšanas par spēkā neesošu un atcelšanas lietu izskatīšana un ar to saistītās darbības, kuras savas kompetences ietvaros veic Apelācijas padome, ir maksas pakalpojumi.

RIIPL grozījumi papildina likumu ar jaunu 36.1 pantu, kas nosaka, ka Apelācijas padomes lietu un iesniegto oriģināldokumentu pastāvīgu glabāšanu nodrošina Patentu valde.

43. pants papildināts ar 3.1 un 3.2 daļu, kas nosaka, ka, ja Apelācijas padome ir informēta par to, ka reģistrā iekļautas ziņas par pretstatīto tiesību īpašnieka maiņu iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu lietā, Apelācijas padome nekavējoties informē attiecīgo personu par iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu lietvedību. Ja pēc Apelācijas padomes uzaicinājuma jaunais pieteicējs vai jaunais īpašnieks triju mēnešu laikā Apelācijas padomei nepaziņo, ka uztur spēkā apelācijas, iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesniegumu, Apelācijas padomei nav pienākuma izskatīt lietu un lietas izskatīšanas sastāvs pieņem lēmumu par lietvedības izbeigšanu.

57. pants papildināts ar 3. un 4. punktu, nosakot, ka lietas ierosināšanas pamats Apelācijas padomē ir arī iesniegums preču zīmes reģistrācijas atzīšanai par spēkā neesošu, kā arī iesniegums preču zīmes reģistrācijas atcelšanai.

58. pantā precizēts, kad iesniedzami apelācijas iesniegumi, ja Patentu valdes lēmums neizbeidz procedūru attiecībā uz lēmuma adresātu un tajā nav norādīta iespēja iesniegt par to apelācijas iesniegumu. Šādos gadījumos apelācijas iesniegumu var iesniegt, kad attiecīgajā reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā pieņemts galīgais lēmums.

60. panta ceturtajā daļā noteikts, ka atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniedzējs ir tiesīgs tiesiskajā pamatā izdarīt grozījumus, kas to paplašina, divu mēnešu laikā pēc tam, kad Apelācijas padome viņam paziņojusi atbildi uz iesniegumu, ja lietas izskatīšana noteikta rakstveida procesā, vai līdz brīdim, kad uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības Apelācijas padomes sēdē, ja lietas izskatīšana noteikta mutvārdu procesā. Identiski nosacījumi attiecas uz iespēju izdarīt grozījumus atcelšanas iesnieguma tiesiskajā pamatā (RIIPL 61.1 panta otrā daļa).

62. panta otrajā daļā un 68. panta ceturtajā daļā precizēts, ka dokumentu atvasinājumus (norakstus) Apelācijas padomei jāiesniedz tikai tad, ja dokumentus iesniedz papīra formātā.

66. panta ceturtā daļa papildināta ar normu, kas nosaka, ka gadījumos, kad Patentu valde pēc apelācijas iesnieguma saņemšanas ir atcēlusi vai grozījusi savu iepriekš pieņemto lēmumu un tas apelācijas iesnieguma iesniedzēju apmierina, Apelācijas padomei izbeidzot lietvedību, apelācijas iesniedzējam tiek atlīdzināti 50 procenti no samaksātās apelācijas iesnieguma iesniegšanas maksas.

68. panta trešajā daļā precizēts termiņš, kādā apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks ir tiesīgs pieprasīt, lai iebilduma vai atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniedzējs iesniedz pierādījumus par agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu. Proti, tas jāpieprasa atbildes iesniegšanai noteiktajā termiņā.

Pierādījumus par agrākās preču zīmes faktisku izmantošanu var pieprasīt, ja no agrākās zīmes reģistrācijas ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi zīmēm, kuras reģistrētas saskaņā ar likuma “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” noteikumiem, proti, pirms 06.03.2020, vai ne mazāk kā pieci gadi no reģistrācijas procedūras pabeigšanas dienas zīmēm, kuras reģistrētas, sākot no 06.03.2020.

97. panta pirmā daļa papildināta ar normu, kas nosaka, ka motivēts iesniegums par Apelācijas padomes priekšsēdētāja vai lietas izskatīšanas sastāva priekšsēdētāja vienpersoniski pieņemta lēmuma apstrīdēšanu iesniedzams, samaksājot noteikto papildmaksu par lēmuma apstrīdēšanu. Pants papildināts ar 3.1 daļu, kas paredz papildmaksas atmaksāšanu iesniedzējam, ja Apelācijas padome pilnīgi vai kādā tā daļā atceļ vai groza lēmumu, par kuru iesniegts apstrīdēšanas iesniegums.

98. pants papildināts ar normām, kas paredz iespēju atzīšanas par spēkā neesošu iesnieguma iesniedzējam un atcelšanas iesnieguma iesniedzējam, ja iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, vērsties Rīgas pilsētas tiesā ar prasību par savu aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atzīt par spēkā neesošu vai atcelt citai personai piederošu reģistrāciju). Savukārt apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks, ja atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, var triju mēnešu laikā no lēmuma paziņošanas dienas vērsties Rīgas pilsētas tiesā ar prasību par savu apstrīdēto tiesību aizsardzību (pilnībā vai daļēji atzīt reģistrāciju par spēkā esošu).

RIIPL papildināts ar 98.1 pantu par Apelācijas padomes lēmuma pārsūdzēšanas nosacījumiem apelācijas lietās, kuras neaptver 98. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētie gadījumi. Šādos gadījumos sūdzību Rīgas pilsētas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā var iesniegt mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Attiecīgi ar normām, kuras attiecas uz šādu Apelācijas padomes lēmumu stāšanos spēkā, papildināts arī 99. pants.

108. pantā aktualizēti noteikumi attiecībā uz lietvedības izbeigšanu Apelācijas padomē. Šī panta 5. punktā noteikts, ka, ja lietā iespējama apelācijas, iebilduma, atzīšanas par spēkā neesošu vai atcelšanas iesnieguma iesniedzēja procesuālo tiesību pārņemšana, bet 12 mēnešu laikā no šā iesnieguma iesniedzēja nāves dienas vai — juridiskās personas gadījumā — sešu mēnešu laikā no dienas, kad tā beigusi pastāvēt, neviens tiesību pārņēmējs nav izrādījis interesi uzturēt attiecīgo prasījumu, lietvedība izbeidzama.