Starptautiskā konference “Aktualitātes kibernoziegumu apkarošanā un izmeklēšanā” tika organizēta divās saturiski intensīvās dienās, kurās ar tematisko ieskatu un pieredzi kibernoziegumu apkarošanā dalījās pārstāvji no Latvijas Republikas prokuratūras, Valsts policijas,  Finanšu izlūkošanas dienesta, CERT.LV, Latvijas Drošāka interneta centra, kā arī plaši bija pārstāvēts starptautiska līmeņa ekspertu loks no dažādām ASV tiesībaizsardzības iestādēm, Francijas, Eirojusta, Eiropola. Konferenci saturiski papildināja arī zinātniski praktiska pieeja no Rīgas Stradiņa Universitātes un Rīgas Tehniskās Universitātes pasniedzējiem. Konferencē gan no Latvijas, gan ārvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un organizācijām klātienē piedalījās 114 dalībnieki. Paralēli tika nodrošināta arī translācija tiešsaistē, kuru vēroja 168 dalībnieki. Konferenci atklāja Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andris Zellis, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Ruslans Grigs.

Atklājot konferenci, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters sacīja: “Man ir patiess prieks un gandarījums par Latvijas progresu kibernoziegumu apkarošanā. Starptautiska mēroga konferences norise Latvijā ir spilgts apliecinājums tam, ka arī ārvalstu sadarbības partneri novērtē mūsu tiesībsargājošo iestāžu centienus kibernoziegumu izmeklēšanā. Vēl dažus gadus atpakaļ par šāda formāta pasākuma norisi pie mums bija grūti iedomāties, bet šodien tā ir realitāte, un mēs kopā ar kolēģiem no citām valstīm dalāmies vērtīgā pieredzē. Pateicos Valsts policijai un prokuroriem par līdz šim paveikto un vēlu veiksmi un panākumus turpmākajā darbā!”

Pirmās dienas lekcijas un praktiskās diskusijas tika veltītas kibernoziegumu tendencēm un tiesiskajiem risinājumiem, kā arī digitālajiem pierādījumiem un pārrobežu sadarbībai. Eksperti no Eiropola un Eirojusta ieskicēja savu organizāciju aktivitātes un sniegto pienesumu kibernoziedzības apkarošanā un Eiropas drošības stiprināšanā. Latvijas pārstāve Eirojustā Dagmāra Skudra klātesošos iepazīstināja ar Eirojusta atbalstu kibernoziegumu jomā.

Par to, kā ģeopolitisko notikumu ietekmē mainījušās apdraudējumu tendences Latvijas kibertelpā, runāja CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina, vienlaikus apliecinot, ka apdraudējumi, kas līdz šim bijuši Latvijas kibertelpā, lielākoties tika veiksmīgi atvairīti: “Pagājušajā gadā lielākajā daļā kibernoziegumu gadījumu avots ir bijusi Krievija, kā arī sabiedrībai redzamāki un ikdienā jūtamāki bija Krievijas agresīvo režīmu atbalstošo haktīvistu veiktie piekļuves lieguma jeb DDoS uzbrukumi. Pēc CERT.LV datiem reģistrēto un apstrādāto incidentu skaits pieauga par 40%. Valsts pārvaldes sektorā IT sistēmu ievainojamību meklēšana augusi septiņas reizes, bet kopējais uzbrukumu apjoms pat četrkāršojies. 2022. gads Latvijas kibertelpā pamatoti uzskatāms par izaicinājumiem bagātāko un kiberuzbrukumiem intensīvāko periodu.” Konferences pirmajā dienā prezentāciju par būtiskā kaitējuma noteikšanu kibernoziegumos un algoritma metodi kā rīku tā identifikācijā sniedza Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes profesors,  Prof.Dr.iur. Uldis Ķinis un Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors Ņikita Sinkevičs.

Konferences otrā diena tika atklāta ar “virtuālās valūtas vētru”, proti, ar virtuālās valūtas jautājumu risināšanu, kuru aktualitāti apliecināja arī dalībnieku lielā interese diskusijās. Konferences dalībnieki apsprieda virtuālo valūtu ietekmi kibernoziegumu izdarīšanā, tiesisko regulējumu un praktiskās problēmas, tostarp tika prezentēta Francijas kolēģu pieredze lietā par starpnieka likvidēšanu noziedzīgi iegūtu virtuālo līdzekļu legalizācijā. Par virtuālās valūtas aresta tiesisko regulējumu un problemātiku konferences dalībniekiem  stāstīja Eiropas deleģētais prokurors Dainis Šteinbergs.

Savukārt konferences noslēdzošā daļa tika veltīta drošības uzlabošanai un prevencijai kibertelpā, uzklausot ārvalstu pieredzi un iepazīstinot ar starptautiska un nacionāla mēroga iniciatīvām cīņā ar nelegālu saturu internetā, kā arī prezentējot inovatīvas idejas tehnoloģiju un analītisko rīku pielāgošanā izmeklēšanas vajadzībām. Ikvienam dalībniekam bija iespēja aktīvi iesaistīties konferences norisē, gan uzdodot jautājumus tematiskajās diskusijās, gan veicot interaktīvo uzdevumu, kas parādīja reakcijas ātruma izšķirošo nozīmi kibernoziegumu izmeklēšanā un atklāšanā.

Konferenci vadīja un raitu tās norisi nodrošināja Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskā sadarbības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors Mārcis Viļums. Konferences saturiskā ietvara veidošanā aktīvi iesaistījās Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Mārtiņš Jansons.