Tiesu administrācija sadarbībā ar projekta partneriem – Latvijas Republikas prokuratūru, Augstāko tiesu un Iekšlietu ministriju – īstenos vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru, prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju kvalifikācijas pilnveides mācību centra “Tieslietu akadēmija” izveidi.

Uzrunājot klātesošos, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka mūžizglītība un profesionālā izaugsme mūsdienās ir svarīga prasība visām tiesu varai piederīgām profesijām. “Šodien mēs simboliski stāvam uz Tieslietu akadēmijas sliekšņa. Lai top šis slieksnis Vecrīgā!” sacīja ministre.

Atklāšanas pasākumā Tieslietu akadēmijas izveidošanas nepieciešamību akcentēja arī ģenerālprokurors Juris Stukāns. “Ņemot vērā šodienas vajadzības un pieprasījumu, prokurora amatā var būt tikai augsti kvalificēta, zinoša un uz attīstību vērsta persona. Ar Tieslietu akadēmijas izveidi tiks izlabota viena no Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža esošajām nepilnībām, tas ir, dodot prokuroriem iespēju tālākai izglītībai un sevis pilnveidei profesionālajā jomā.”

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš ar gandarījumu pauda, ka Latvijas valsts apliecina savu izpratni ieguldīt resursus izglītošanā. “Tikai izglītota un gudra tiesu vara var būt neatkarīga”, sacīja A. Laviņš.

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs klātesošajiem teica, ka ikvienam būs jāiegulda savs darbs šīs akadēmijas izveidošanā, jo “Tieslietu akadēmija palīdzēs risināt tiesu efektivitātes jautājumu”.

Atklāšanas pasākumā ar prezentāciju uzstājās Tiesu administrācijas (TA) Attīstības departamenta direktore Anna Skrjabina, kura informēja par ESF projekta “Justīcija attīstībai” ieguvumiem, kas ir bijis pamats un ir turpinājums Tieslietu akadēmijas izveidei.

Anna Skrjabina, TA Attīstības departamenta direktore: “Mūsu mērķis ir izveidot šo kvalifikācijas pilnveides mācību centru kā ilgtspējīgas un stabilas sistēmas pamatu, nodrošinot iespēju ilgtermiņā plānot, izstrādāt un realizēt mācību programmas, attīstīt pētniecības virzienu un nodrošināt pamatu centra konkurētspējai starptautiskajā kontekstā.”

A. Skrjabina pastāstīja, ka līdz nākamā gada beigām plānots izveidot nepieciešamo normatīvo bāzi Tieslietu akadēmijas darbībai, definējot iestādes struktūru, pārvaldību un darbības virzienus, sagatavot konceptuālos redzējumus par programmu attīstību 10 mērķauditorijām: tiesnešiem ar pieredzi līdz 3 gadiem, prokuroriem ar pieredzi līdz 5 gadiem, tiesnešiem ar pieredzi (3 un vairāk gadi), prokuroriem ar pieredzi (5 un vairāk gadi), tiesu darbiniekiem, uzsākot darbu tiesā, prokuroru palīgiem, uzsākot darbu prokuratūrā, tiesu darbiniekiem ar pieredzi, prokuroru palīgiem ar pieredzi, starpdisciplinārai auditorijai, vadītājiem tiesā un prokuratūrā.

Tieslietu akadēmijas izveidē būtiska loma ir veidot atvērtu vidi vienotas tiesiskuma kultūras veicināšanai, stiprinot sadarbību iestāžu un profesiju starpā Latvijā un starptautiskajā līmenī, atbalstam pārdomātai digitālai transformācijai tieslietu sistēmā, pamattiesību stiprināšanai un Eiropas Savienības tiesību integrācijai.

Par tiesneša un prokurora profesijas attīstību Eiropas tiesiskajā telpā uzstājās Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, kura sacīja, ka šīs akadēmijas izveidošana jāuztver kā milzīga iespēja. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka akadēmijas funkcijām un lomai jābūt skaidri definētām. “Tieslietu akadēmiju es redzu kā nopietnu instrumentu, kas rosinās cilvēku uzticēšanos tiesu varai,“ teica I. Ziemele.

Pasākuma otrajā daļā notika diskusija par sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Tajā piedalījās Augstākās tiesas senatore Dzintra Balta, Latvijas Republikas prokuratūras Funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvis Māris Vainovskis, Augstākās tiesas senatore Rudīte Vīduša, RSU Politikas zinātnes katedras vadītājs Mārtiņš Daugulis. Diskusiju vadīja žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore Dina Gailīte.

Tieslietu akadēmija ir Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma projekts.