Monogrāfijas ideja ir prezentēt dažādu valstu zinātnieku starpdisciplinārus enerģētikai veltītus pētījumus, lai atbalstītu politikas veidotājus, zaļās transformācijas procesu pētniekus un jebkuru iesaistīto sabiedrības locekli izaicinājumiem bagātajā ceļā uz klimata neitralitāti. 

Monogrāfijas galvenais mērķis ir veicināt Eiropas Savienības (ES) klimata neitralitātes sasniegšanu līdz 2050.  gadam. Pētījumi ir veikti saskaņā ar Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, Eiropas Zaļo kursu, stratēģisko redzējumu “Tīra planēta visiem” un citu ES prioritāšu īstenošanu klimata pārmaiņu mazināšanas, enerģētikas, vides ilgtspējības un mobilitātes jomā. Savos pētījumos autori adekvāti reaģējuši uz pandēmijas krīzes sekām un globālā enerģijas tirgus darbības traucējumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Autoru ieteikumi var būt noderīgi ES atveseļošanas un noturības plāna Eiropai un REPowerEU plāna īstenošanā Latvijā un citās ES dalībvalstīs.

Pētījums labi atbilst Latvijas stratēģijai klimata neitralitātes sasniegšanai līdz 2050.  gadam un Latvijas Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam 2021.– 2030. gadam, kas akcentē pāreju uz ilgtspējīgu energosistēmu, kā arī drošas un pieejamas enerģijas izšķirošo nozīmi. 

Ievērojama atkarība no fosilajiem energoresursiem, kā arī Krievijas energoresursu importa būtisks īpatsvars ES tirgos, diversifikācijas un enerģētikas sektora izturētspējas trūkums rezultējās ar nepieredzēti augstu elektroenerģijas cenu līmeni 2022. gadā. Situācija kļuva kritiska pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, izaicinot ES rīkoties izlēmīgi ārkārtas situācijas apstākļos. ES bija spiesta uzņemties samazināt Krievijas gāzes piegādes par divām trešdaļām līdz 2022. gada beigām, meklēt alternatīvus piegādātājus, ieviest naftas embargo, kā arī paredzēt naftas cenas griestus. Ieviešot ārkārtas risinājumus, tika nodrošināts nepieciešamais energoresursu piegāžu drošības līmenis, lai gan gala lietotāji bieži vien apšauba tirgus mehānisma spēju nodrošināt pietiekamu energoapgādi par saprātīgām cenām. Meklējot iespējas paātrināt enerģētikas sektora ilgtspējīgu pāreju, tādējādi stiprinot energoapgādes drošību un enerģijas fizisko un ekonomisko pieejamību, autori pētījumos izceļ tādus svarīgus instrumentus kā energoefektivitāte, elektrifikācija, e-mobilitāte un dekarbonizācija, kā arī pievēršas nākotnes perspektīvāko tīrās enerģijas tehnoloģiju potenciālam. Būtiska nozīme pārmaiņu vadībā ir iesaistīto subjektu lokam klimata neitralitātes sasniegšanā, nodrošinot gan publiskā sektora (arī pašvaldību), gan komerciālā sektora, gan gala lietotāju proaktīvu iesaisti. Turklāt dekarbonizācija, izmaksu lietderība un pieejamība, piegādes drošība un tīkla stabilitāte, kā arī citi tīras enerģijas pārveidošanas mērķi ir atkarīgi 271 no efektīvas tīkla pārvaldības un tā optimizēšanas. Virzība uz klimatneitralitāti kā jebkura lielo pārmaiņu procesu pārvaldīšana ir saistīta ar riskiem. Tieši šo risku apzināšana un vieda rīcība, tos mazinot, būs noteicoša pārmaiņu veiksmīgai norisei.

Monogrāfijā ir četras nodaļas. Pirmajā nodaļā Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Valdis Dombrovskis iezīmē kopējo politisko noskaņojumu Latvijā un ES, risinot enerģētikas jomas izaicinājumus. Otrā nodaļa ir veltīta enerģētikas politikai un tās ietekmei uz tautsaimniecības attīstību. Monogrāfijas trešās nodaļas autori apskata optimālā Enerģijas trilemmas līdzsvara risinājumus. Ceturtajā nodaļā pētnieki analizē Urugvajas, Indijas un Latvijas pieredzi, koncentrējoties uz dažādām ar pāreju uz klimata neitralitāti saistītām jomām. Monogrāfijas tapšanā piedalījušies 45 pētnieki no septiņām valstīm.

Ar monogrāfijas pilnu tekstu (angļu valodā) bez maksas var iepazīties ŠEIT.