Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka programma “Bērna māja” veidota ar mērķi novērst retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā. Tā piedāvā “viena kontaktpunkta” pieeju, saskaņā ar kuru vienā, bērnam piemērotā, telpā sadarbojas visas attiecīgās institūcijas, piemēram, policija, sociālie dienesti, bērnu aizsardzības dienesti, fiziskās un garīgās veselības pakalpojumu sniedzēji un prokurors. Kārtību, kādā tiek organizēta “Bērna māja”, sniegti pakalpojumi un veiktas starpinstitucionālās sadarbības procedūras, noteiks Ministru kabinets. 

Tāpat likumā precizēts ārvalstu adopcijas tiesiskais regulējums, nosakot, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, saņem Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adoptētāji ir laulātie Latvijas Satversmes 110. panta izpratnē, kā arī adopcijas process uz ārvalsti atbilst likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. 

Savukārt gadījumā, ja bērnu adoptē viņa radinieks vai ja tiek adoptēts otra laulātā bērns, to varēs izdarīt arī uz ārvalsti, kurai nav saistoša 1993. gada 29. maija Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī 1989. gada 20. novembra Bērnu tiesību konvencija. Attiecīgā gadījumā adopcija būs iespējama arī bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma. 

Likums arī noteic, ka persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, nedrīkstēs būt par viesģimeni līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta. 

Pieņemtie grozījumi tostarp paredz, ka turpmāk bērniem būs aizliegts lietot, iegādāties un glabāt arī tabakas aizstājējproduktus. Par to noteikta administratīvā atbildība. Tā paredzēta arī par bērna iesaistīšanu tabakas aizstājējproduktu vai bezdūmu tabakas izstrādājumu smēķēšanā.