Izmaiņas paredz piemērot uzturlīdzekļu nemaksātājiem šobrīd likumā noteiktos ierobežojumus (iekļaušana parādnieku reģistrā; auto un kuģošanas vadīšanas līdzekļu vadīšanas tiesību liegums; šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana) arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa izbeigta, bet parādnieks nav nomaksājis uzkrāto parādu un neveic nekādas darbības tā segšanai.

Tāpat Fonda administrācijai būs tiesības bez maksas saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem par visām Fonda parādnieku uzņemtajām saistībām gan tādām, kas tiek pildītas, gan arī par kavētajām saistībām. Tā Fonda administrācija noskaidros, vai parādniekam ir bijuši līdzekļi, kurus viņš izvēlējies novirzīt, piemēram, auto līzingam, nevis bērna uzturlīdzekļiem. Ja Fonda administrācija konstatēs pazīmes, kas varētu norādīt uz parādnieka ļaunprātīgu izvairīšanos no uzturlīdzekļu samaksas pienākuma, tā vērsīsies Valsts policijā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas.

Ar grozījumiem likumā vienlaikus plānots noteikt aizliegumu parādniekiem cedēt savus prasījumus, nododot prasījuma tiesību, un secīgi no tā izrietošo tiesību saņemt naudas līdzekļus, citai personai. Nereti Fonda parādnieki saņemot naudu, kas viņam pienākas, piemēram, kā apdrošināšanas atlīdzība, šo tiesību pārvirza citam saņēmējam, lai izvairītos no uzturlīdzekļu parāda piedziņas. Turpmāk grozījumi likumā liegs to darīt. Likumprojekts pieejams Saeimas tīmekļa vietnē.

Papildu informācija:

Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas datiem šobrīd kopējais parāda apmērs valstij pārsniedz 345 miljonus eiro.

Pērn vairāk kā 700 parādniekiem piemērota kriminālatbildība par izvairīšanos no bērnu uzturēšanas. Statistikas dati liecina, ka 2022. gadā prokurora priekšraksts par sodu piemērots 696 gadījumos (kā soda veidu piemērojot sabiedrisko darbu, naudas sodu vai piespiedu darbu), savukārt notiesājošs tiesas spriedums ir bijis 29 gadījumos.