Sabiedrībā plašu rezonansi ir izraisījusi 2023. gada 16. aprīlī notikusī slepkavība Jēkabpils novadā. Tieslietu ministre norāda, ka tiesības uz dzīvību un veselību ir personas pamattiesības, tāpēc ikvienai amatpersonai un iestādei ir pienākums izvērtēt notikušo, tajā skaitā, lai rastu atbildi uz jautājumu, ar kādiem līdzekļiem varētu tikt novērstas smagas un neatgriezeniskas sekas – cilvēka, kas lūdzis valsts aizsardzību, nāve.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda: “Lai gan pirmsšķietami L.Rusiņa tiesvedībās nav saskatāmi Zemgales rajona tiesas procesuālie pārkāpumi, esmu aicinājis Tieslietu padomes locekļus līdz 9. maijam nominēt kandidātus darba grupai, kas veiks padziļinātu izpēti par informācijas apriti šajos procesos. Tāpat darba grupa nepieciešamības gadījumā sniegs priekšlikumus, kā šos procesus no tiesu skatupunkta varētu pilnveidot lietās, kas saistītas ar personu aizsardzību pret vardarbību vai tās draudiem.”

Vienlaikus A. Strupišs atzinīgi vērtē tieslietu ministres I. Lībiņas-Egneres ierosinājumu Tieslietu padomei aplūkot konkrētu situāciju plašākā kontekstā, lai nākotnē pilnveidotu tiesu komunikāciju un veidotu efektīvāku sadarbību ar citām tiesību aizsardzības iestādēm.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā tieslietu ministre uzdevusi Tieslietu ministrijai pilnveidot Kriminālprocesa likumu, nosakot vardarbību ģimenē par prioritāri izskatāmu kriminālprocesu. Lai izstrādātu nepieciešamos grozījumus, Tieslietu ministrija ir izveidojusi starpinstitūciju – tostarp, ar tiesnešu, prokuroru u.c. klātbūtni – darba grupu, kas uzsākusi darbu. Darba grupas priekšlikumus nākamnedēļ iecerēts iesniegt Saeimas Juridiskajai komisijai.