E. Levits un I. Lāce bija vienisprātis, ka valsts līdz šim nav darījusi visu iespējamo, lai sabiedrībā mazinātu vardarbību. Valsts prezidents uzsvēra, ka tāda traģēdija kā Jēkabpilī vairs nedrīkst atkārtoties, tāpēc jābūt izmaiņām un uzlabojumiem trīs virzienos.

Pirmkārt, nepieciešams veikt sistēmiskas izmaiņas likumdošanā, jo patlaban policijas, prokuratūras un tiesas rīcībā esošie līdzekļi ir pārāk vāji, lai novērstu personas apdraudējumu. Tiesībsargājošo iestāžu likumiskās pilnvaras ir jāpaplašina, lai tās varētu vērsties nevis tikai pret atsevišķām vardarbības epizodēm, bet gan par varmākas uzvedību kopumā. Par to jāparedz arī nopietnāks sods.

Valsts prezidents pozitīvi novērtēja, ka šīs dienas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē jau aizsākts darbs pie likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā”.

Otrkārt, ir jāstiprina tiesībsargājošo iestāžu darbinieku izglītība un profesionālā kvalifikācija tieši jautājumos par vardarbību ģimenēs un par vardarbību pret sievietēm. Ja tiek saņemts personas lūgums pēc aizsardzības (jo īpaši atkārtots lūgums), bet varmākam netiek piemēroti atbilstoši līdzekļi (ko jau šobrīd paredz likums), tas liecina, ka trūkst zināšanas un izpratnes. Līdz ar profesionālās kvalifikācijas stiprināšanu nepieciešama arī attieksmes maiņa un uzlabota starpinstitucionālā sadarbība.

Valsts prezidents arī aicināja Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju izstrādāt vadlīnijas, kas metodiski palīdzētu gan izvērtēt vardarbības risku, gan vadīt izmeklēšanas procesu un sankciju pielāgošanu.

Treškārt, likumdevējam ir jāievieš jauns drošības līdzeklis – elektroniskā uzraudzība. Tas, pēc Valsts prezidenta domām, šādos personas apdraudējuma gadījumos varētu būt jo īpaši efektīvs instruments. Tāpat Valsts prezidents aicināja likumdevēju pārdomāt iespēju varmāku preventīvi izolēt, ja varmāka sistemātiski pārkāpj aizliegumu tuvoties viņa apdraudētajam cilvēkam.

Vienlaikus E. Levits atkārtoti uzsvēra, ka visa vaina par sievietes slepkavību Jēkabpilī ir valsts pusē. Valsts pienākums aizsargāt cilvēku izriet no Satversmes, tāpēc jādara viss iespējamais, lai Latvijas krimināltiesību politika primāri būtu vērsta uz upura aizsardzību, nevis uz noziedznieka tiesību paplašināšanu.