Atklājot Latvijas tiesnešu konferenci, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsvēra: „Sabiedrība prasa profesionālu, efektīvu, objektīvu tiesu, un tai ir visas tiesības to prasīt. Savukārt mūsu visu pienākums ir to nodrošināt. Tāpēc mūsdienu tiesnesim ir jāsaprot viņa vieta valsts konstitucionālo orgānu struktūrā un pilnā apmērā jāapzinās savi pienākumi pret sabiedrību ne vien lietu skatīšanā, bet arī tiesu sistēmas kvalitātes, uzticamības un prestiža nodrošināšanā. Spēcīga, aktīva, objektīva pašpārvalde, kvalitatīva tiesnešu atlase, apmācība, spriedumu vadlīnijas, lietu izskatīšanas metodoloģija, normāla objektīva statistika – tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt tiesu profesionalitāti sabiedrības interesēs ilgtermiņā. ”

Latvijas valsts prezidents Egils Levits konferencē uzsvēra: „Instanču struktūra paredz dialoga veida diskursu starp augstāko un zemāko instanci. Zemākās instances tiesnesim ir jāpārliecina augstākās instances tiesnesis par sava sprieduma pareizību. Tas darbojas arī otrādi – arī Augstākās tiesas tiesnešiem ir jāpārliecina zemāko instanču tiesneši par savu spriedumu, tā kvalitāti un pamatotību, jo zemākās instances tiesnesis ir neatkarīgs. Arī no augstākām instancēm un neatkarīgs no judikatūras. Tādēļ dialoga veida diskurss starp augstākām instancēm un zemākām instancēm ir ļoti svarīgs.”

Savukārt tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norādīja: „Neatkarīga, demokrātiska un tiesiska valsts var pastāvēt, ja visi varas atzari cieņpilni darbojas cits citam līdzās. Ideoloģiskiem un politiskiem priekšnoteikumiem tiesnešu karjeras jautājumos nav vietas. Ir jāuzticas tiesu varas spējai iekšēji pašorganizēties un pašpārvaldei risināt ar tiesnešu kvalifikāciju, ētiku un dienesta atbildību saistītus izaicinājumus, kā arī risināt pašu tiesu budžeta jautājumus. Nav pieļaujama populistiska un nekonstruktīva kritika, tā rosina neuzticēšanos ne tikai tiesu varai, bet valstij kopumā. Tieslietu politikai ir jābūt arī tādai, ka tiesneši, izskatot lietas, kas saistītas ar dažāda veida vardarbību, būtu profesionāli sagatavoti un spētu vardarbību atpazīt, nepieļautu cietušā atkārtotu viktimizāciju un nevairotu nesodāmības sajūtu varmākam.”

Latvijas Universitātes profesore, Dr.iur. Sanita Osipova konferences pirmajā daļā aplūkoja trīspakāpju tiesu sistēmas ģenēzi un evolūciju. “Vienota tiesību un tiesu sistēma ir jaunāko laiku prasība, ko noteica nepieciešamība pēc viena likuma un vienas taisnības visiem. Mūsdienu kontinentālā Eiropā trīspakāpju tiesu sistēma veido tiesas valsts centrālo asi, garantējot tiesību suverenitāti,” teica S. Osipova.

Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce informēja tiesnešus par Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras attīstību Latvijas lietās kopš 2012. gada, kā arī sniedza ieskatu tēmā par Eiropas Cilvēktiesību tiesas nostiprinātajiem principiem attiecībā uz tiesas nolēmumu pārsūdzību un lietu skatīšanu rakstveida procesā.

Gatis Šļūka prezentēja skatījumu uz tiesnešiem ar karikatūrista acīm. Tiesneši pozitīvi novērtēja karikatūras un iespēju paraudzīties uz savu darbu ar humora pieskaņu.

Konferences otrajā daļā par tiesu instanču mijiedarbību tiesvedības procesā diskutēja Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētājs Didzis Aktumanis, Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētājs Jānis Grīnbergs, senatore Inese Meldere, zvērināta advokāte Inese Nikuļceva un ģenerālprokurors Juris Stukāns. Diskusijas dalībnieki apsprieda jautājumu par lietu izskatīšanu rakstveida un mutvārdu procesā kontekstā ar tiesu efektivitāti un tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanu. Uz jautājumu par to, kā paši tiesneši izjūt tiesu instanču mijiedarbību tiesvedības procesā, tiesnešu vairākums atzina, ka pietrūkst profesionālās diskusijas starp tiesu instancēm – vajadzētu vairāk sistemātiskas informācijas apmaiņas.

Savukārt diskutējot par tiesu instanču mijiedarbību tiesnešu profesionālajā izaugsmē, tiesneši norādīja, ka mijiedarbība attiecībā uz tiesnešu profesionalitāti ir intensīva, jo notiek tiesas tiesnešu sapulces, darba apspriedes, mācības u.c. Diskusijā piedalījās senators Ermīns Darapoļskis, senatore un Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases komisijas locekle Sandra Kaija, Goda tiesnese Edīta Vernuša, Zemgales rajona tiesas tiesnese un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekle Inga Zālīte, kā arī Latgales apgabaltiesas tiesnesis Andris Zutis. Diskusijas vadīja Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane.

Konferences noslēgumā aptaujas ietvaros tiesneši norādīja, ka ļoti svarīga loma tiesu darba efektivitātes uzlabošanā ir kvalitatīvam tiesneša atbalsta personālam un tiesneša profesionālai pilnveidei. Latvijas tiesnešu konferences prezentācijas pieejamas ŠEIT. Latvijas tiesnešu konferences video ieraksts pieejams ŠEIT.

Papildu informācija:

Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, ko ne retāk kā reizi gadā sasauc Tieslietu padome. Konferencē piedalās rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesneši. Kā viesi uz konferenci aicināti Tieslietu padomes locekļi, Satversmes tiesas tiesneši, Latvijas tiesneši starptautiskajās tiesās un goda tiesneši.

Latvijā kopumā ir 532 rajonu (pilsētu), apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesneši