Šonedēļ Augstākā tiesa ministrijām, valsts un tiesībaizsardzības institūcijām, kā arī organizācijām, kas palīdz cilvēkiem juridiskos jautājumos, izsūta informāciju par kasācijas sūdzību sagatavošanas vadlīnijām. Šī informācija var būt noderīga savu tiesību aizsardzībai, tiesvedības procesā nonākot līdz augstākajai tiesu instancei – Senātam.
Tiesvedība Senātā notiek, pārbaudot kasācijas sūdzībā izklāstītos argumentus, tādēļ svarīgi, lai sūdzība būtu kvalitatīva.
Lietu izskatīšanas statistika uzrāda, ka atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību tiek vidēji 70% gadījumu. Tātad salīdzinoši lielā skaitā lietu senatoru kolēģija secinājusi, ka vai nu kasācijas sūdzība vispār neatbilst likumā izvirzītajām prasībām, vai sūdzībā norādītajos jautājumos ir izveidojusies Senāta judikatūra un pārsūdzētais nolēmums tai atbilst, vai arī, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, nerodas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā.
Lielais atteikumu skaits apgrūtina Senāta darbu, taču galvenais – nekvalitatīva kasācijas sūdzība apdraud personu tiesību aizsardzību.
“Tāpēc ir tapušas vadlīnijas, lai galvenokārt lietas dalībnieki, bet arī to juridiskās palīdzības sniedzēji varētu iepazīties ar to, no kā sastāv kasācijas sūdzība, kam tur obligāti jābūt, kā to strukturēt, kā formulēt lūgumus. Ja kasācijas sūdzība būs sastādīta kvalitatīvi, būs lielāka iespēja, ka tā tiks pieņemta, tiks ierosināta kasācijas tiesvedība un sūdzība tiks izskatīta Senātā,” norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Vadlīnijās vēlreiz atgādināts, ka kasācijas instances tiesas primārais uzdevums ir nodrošināt tiesību normu vienveidīgu interpretāciju un piemērošanu. Tas nozīmē, ka Senāts nenoskaidro lietas apstākļus un neveic pierādījumu vērtēšanu, bet vērtē, vai pārsūdzētais spriedums atbilst tiesību normām. Tāpēc kasācijas sūdzības saturs ir būtiski atšķirīgs no pieteikuma un apelācijas sūdzības. Kasācijas sūdzības iesniedzējam ir pienākums sūdzībā norādīt uz konkrētu tiesas pieļautu pārkāpumu tiesību normu piemērošanā un pamatot, kā tieši šis pārkāpums ir izpaudies un kā tas ir ietekmējis lietas pareizu izspriešanu.
Vadlīnijas veidotas, sistematizējot procesuālo likumu normās ietvertos priekšrakstus, izceļot Senāta atziņas par šo normu piemērošanu un norādot piemērus kasācijas pamatu formulējumiem. Papildus ietverti atsevišķi tehniski dokumentu noformēšanas ieteikumi. Ieteikumus un kasācijas sūdzības veidlapas sagatavoja attiecīgais Senāta departaments.
Vadlīnijas uzskatāmas par vispārīgiem praktiskiem ieteikumiem, bet ne izsmeļošiem norādījumiem.
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
