Lai gan Krimināllikuma X nodaļa “Noziegumi pret valsti” 2016. gadā tika būtiski grozīta, starptautiskā drošības situācija kopš minēto grozījumu spēkā stāšanās ir būtiski pasliktinājusies, un Latvija jau vairākus gadus izjūt īpašu apdraudējumu. Piemēram, kopš 2021. gada Baltkrievija īsteno hibrīduzbrukumu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas. Savukārt 2022. gada 24. februārī Latvijas kaimiņvalsts – Krievija – uzsāka neslēptu pilna apmēra militāro iebrukumu Ukrainā. Krievijas izvērstajam karam Ukrainā ir tieša negatīva ietekme uz Latvijas nacionālo drošību.

Valsts prezidenta ieskatā Krimināllikumā iekļautajam regulējumam ir jābūt atbilstošam aktuālajam apdraudējumam, tas nedrīkst būt nesamērīgi vājš salīdzinājumā ar potenciālo kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm vai nesamērīgi ierobežojošs iepretim aizvien jaunām indivīdu kaitīgās darbības izpausmēm. Latvijas sodu politikai jānodrošina, ka sodi spēj līdzsvaroti sasniegt visus Krimināllikumā noteiktos soda mērķus, tajā skaitā aizsargāt sabiedrības drošību un atturēt no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Tādējādi Latvijas sodu politikai ir jābūt efektīvam instrumentam, kas ir valsts rīcībā, vēršoties pret noziegumiem, kas apdraud Latvijas nacionālo drošību.

“Uzskatu, ka bargāku sodu noteikšana Krimināllikumā par noziegumiem pret valsti būs nepārprotams likumdevēja vēstījums gan Krimināllikuma piemērotājiem, gan Latvijas un ārvalstu sabiedrībai, ka Latvija nepieļaus savas drošības apdraudējumu,” rakstīts Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstulē Saeimas Prezidijam.

Vienlaikus ar šiem Krimināllikuma grozījumiem Valsts prezidents, ņemot vērā no tiesībaizsardzības iestādēm saņemto informāciju, aicina Tieslietu ministriju pievērst uzmanību plašākai un sistēmiskai sodu politikas regulējuma pārskatīšanai, izvērtējot nepieciešamību paredzēt atbildību arī par citām darbībām, kas apdraud Latvijas drošību.

Ar pilnu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” tekstu un likumprojekta anotāciju var iepazīties Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē.