Katrai valstij ir nozīmīgi veikt Nacionālo risku novērtējumu, lai apzinātu un identificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riskus, veidotu vienotu izpratni un sagatavotu atbilstošus pasākumus risku mazināšanai. Līdz ar to risku novērtējuma ziņojums politikas veidotājiem ir kā pamats turpmākai NILLTPFN politikas attīstīšanai, privātā sektora pārstāvji tajā iekļautos secinājumus var izmantot, lai pārskatītu un pielāgotu aktuālajai situācijai savas iekšējās kontroles procedūras, bet tiesībaizsardzības iestādes varētu noteikt savas darbības prioritātes.

“Nacionālais risku novērtējums ir ikvienas valsts pamatdokuments NILLTPFN jomā – tas ataino, kādi ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma riski valstī, kā tos vadīt, ko darīt, ja riski iestājas un kā tos mazināt. Mūsu šodienas pamata riski saistās ar ģeopolitisko situāciju pasaulē un sankciju režīmu – šeit, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, ir konstatēti augsti sektorālo sankciju pārkāpšanas un apiešanas draudi. Otra joma, uz ko būs jākoncentrējas, ir ēnu ekonomika un ar kibernoziedzību saistītās krāpšanas, kas šobrīd ļoti strauji attīstās visā pasaulē,” norāda Ministru prezidente Evika Siliņa.

“Investīcijām labvēlīga vide, kreditēšanas un kapitāla tirgus attīstība nav iespējama bez efektīvas finanšu noziegumu apkarošanas un veiksmīgas sadarbības starp visām iesaistītajām pusēm. Esam apliecinājuši, ka Latvija ir atbildīgs starptautiskais partneris ar efektīvu kopdarbu finanšu noziegumu apkarošanā – Nacionālo risku novērtējums ataino būtiskus uzlabojumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas apkarošanā, ir pieteikts Moneyval 6. kārtas paātrināts vērtējums un vienlaicīgi tiek turpināts darbs gan pie efektīvas un riskos balstītas pieejas AML jomā, gan pie citos politikas plānošanas dokumentos iekļauto uzdevumu īstenošanas, piemēram, maksātnespējas, ēnu ekonomikas apkarošanas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Efektīvas nacionālās NILLTPFN sistēmas pamatā ir visaptveroša un vienota izpratne par Latvijai piemītošajiem riskiem, tādēļ NRA 2023 ir pirmais šāda apjoma un tvēruma valsts kopdarbs finanšu noziegumu jomā. Tā tapšanā Finanšu izlūkošanas dienests ir organizējis darbu un cieši sadarbojies ar NILLTPFN sistēmas partneriem – tiesībaizsardzības iestādēm, uzraugiem, privātā sektora pārstāvjiem.

Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks Toms Platacis uzsver: “Jaunais risku novērtējums skaidri parāda, ka iepriekšējos gados veiktās reformas ir būtiski uzlabojušas nacionālās spējas apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Aktuālais riska profils vairs nav saistāms ar Latviju kā reģionālo finanšu centru – tā ir vēsture. Novērtējums demonstrē mūsu kopīgo redzējumu par riskiem un to vadību. Neatkarīgi no tā, vai riski identificēti kā augsti vai zemi, pats svarīgākais ir tas, kā šie riski tiek vadīti un vai tam atvēlam pietiekamus resursus. Šodien tas ir ne tikai mūsu nacionālās drošības jautājums, tas ir arī mūsu kā atbildīga starptautiskā partnera pienākums. Jau vistuvākajā laikā Latvijas paveikto NILLTPFN jomā vērtēs arī ārējs un neatkarīgs vērtētājs – Moneyval – un Nacionālais risku novērtējums būs viens no tiem dokumentiem, uz ko organizācija vērsīs būtisku daļu savas uzmanības.”

“Šis novērtējums iezīmē būtiska posma noslēgumu Latvijas NILLTPF novēršanas jomā. Novērtējums apliecina, ka būtiski samazināts NILLTPF risku līmenis Latvijas finanšu sektorā un ievērojami pilnveidotas finanšu iestāžu kontroles šo risku pārvaldīšanai. Darbs ir turpināms, lai NILLTPF novēršanas jomā regulējums komercbankās tiktu piemērots samērīgi, neapgrūtinot finanšu pakalpojumu pieejamību, investīciju piesaisti un Latvijas ekonomikas izaugsmi, kā arī esošajā ģeopolitiskajā situācijā atbilstoši vadītu ar sankciju piemērošanu saistītos riskus,”  norāda Latvijas Bankas padomes locekle Kristīne Černaja-Mežmale.

Finanšu sektora attīstības padomes sēdē tika izskatīta arī Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija, kas definē turpmāko NILLTPF novēršanas un apkarošanas sistēmas attīstības stratēģisko mērķi, vīziju un prioritāros darbības virzienus, pamatojoties uz apzinātajiem NILLTPF riskiem. Stratēģija palīdzēs koordinēt valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību, lai efektīvi veiktu finanšu noziegumu novēršanu un apkarošanu, veicinātu tiesiskumu, Latvijas ekonomisko izaugsmi un investīciju vidi, tādējādi stiprinot gan Latvijas iekšējo, gan ārējo drošību.

Finanšu sektora attīstības padome, kuru vada Ministru prezidente, ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un NILLTPF novēršanā.

Atbilstoši finanšu sektora attīstības padomes nolikumam Finanšu sektora attīstības padomes locekļi ir Ministru prezidente (padomes priekšsēdētāja), ekonomikas ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Latvijas Bankas prezidents, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Fintech Latvija asociācijas vadītāja un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents.