“Stambulas konvencija ir starptautisks līgums, kas jau deviņus gadus ir spēkā lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu. Ratificējot konvenciju, Latvijai būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu savu iedzīvotāju cilvēktiesības,” pauž par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins. A.Judins uzsver, ka vardarbība pret sievietēm un ģimenē Latvijā ir būtiska problēma, kuru nepieciešams risināt. Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2021.gadu liecina, ka Latvijā katra ceturtā sieviete vecumā no 18 līdz 74 gadiem ir pieredzējusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi vardarbības upuri par notikušo ziņo varas iestādēm.

Ar konvenciju paredzēts izveidot visaptverošu un daudzpusīgu tiesisko regulējumu ar nolūku aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Lielākā daļa konvencijas nosacījumu jau ir ietverti Latvijas normatīvajos aktos, un tā papildina citus starptautiskus cilvēktiesību dokumentus, kas mūsu valstij ir saistoši, atzīmē likumprojekta autori no Labklājības ministrijas.

Konvencija paredz dalībvalstīm izstrādāt saskaņotu politiku vardarbības pret sievieti un ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām īstenot starpinstitucionālo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem. Konvencija aicina iesaistīties visas kompetentās valsts iestādes un dienestus, lai pret vardarbību pret sievietēm un ģimenē varētu vērsties koordinētā veidā, izstrādājot sadarbību regulējošus noteikumus. Tāpat konvencijā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un ģimenē gadījumiem.

Konvencijas dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.

Tāpat konvencija paredz, ka valstīm ir jāīsteno sabiedrības informēšanas un speciālistu izglītošanas pasākumi par dažādām vardarbības formām, lai veicinātu izpratni par vardarbības traumējošo raksturu, uzlabotu tās identificēšanu un veicinātu ziņošanu par to. Konvencijā ir uzsvērta arī izglītības loma. “Izglītībai ir būtiska nozīme vardarbības novēršanā, jo attieksme un uzvedības modeļi veidojas jau no bērnības,” akcentē A.Judins, uzsverot, ka konvencija neparedz noteiktu izglītības programmu saturu un standartus, un katra valsts par tiem var lemt patstāvīgi.

Vienlaikus ar likumprojektu Saeima pieņēma arī tās pielikumu jeb deklarāciju. Tajā uzsvērts – Latvija uzskata, ka konvencijas mērķis ir sieviešu aizsardzība no jebkādas vardarbības, kā arī vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršana, sodīšana un izskaušana.

Tāpat deklarācijā Latvija paziņo, ka tā piemēros konvenciju Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu. Deklarācijā uzsvērts, ka konvencijā iekļautais termins “sociālais dzimums” nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu (sieviete un vīrietis) Latvijas tiesību un izglītības sistēmā un neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Satversmē noteiktās normas un vērtības.