Varmākas vidējais vecums ir 43 gadi, un lielākajā daļā tas ir kopdzīvotājs, turklāt no viņiem 263 bija vīri, bet - 130 dēli. Aizsargājamā portrets liecina, ka tā vidējais vecums ir 47 gadi. No viņiem 838 bija sievietes, bet 56 vīrieši.

VP pērn pieņēmusi 894 lēmumus par nošķiršanu, kas ir par 247 vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn policijā saņemti 1342 tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas ir par 218 lēmumiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pērn konstatēti 894 tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību pārkāpumi, kas ir par 327 pārkāpumiem vairāk nekā 2022.gadā.

Kopumā pērn uzskaitē bijušas 4435 personas, pret kurām pieņemts tiesas lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas ir par 627 personām vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentējot minētos datus, VP priekšnieks Armands Ruks piektdien žurnālistiem teica, ka sabiedrība un institūcijas arvien biežāk ziņo par vardarbību ģimenē.

Lai situāciju uzlabotu, policija plāno ieviest elektroniskas uzraudzību varmākām. Šāda sistēma darbotos uz trīs punktu principa, proti, speciāla ierīce upurim un aproce varmākam, kā arī signāla nosūtīšana policijai, ja varmāka tuvosies upurim.

Minētā preventīvā rīka ieviešanai vēl nepieciešams veikt grozījumus likumos, kā arī veikt iepirkuma procedūras. Vienlaikus zināms, ka sistēmas iegāde nebūs lēta, taču policija meklēs dažādus finansējuma avotus.

Kā atsevišķs risinājums policijā testa režīmā tiks sākta trauksmes pogas ieviešana, kas ļautu informēt policiju gan par aizsargājamās personas atrašanās vietu, gan arī nodot signālu policijai, tādējādi nodrošinot ātrāku reaģēšanu, bez nepieciešamības atsevišķi sazināties ar aizsargājamo personu.