2022. gada maijā apsūdzētais, nacionālu motīvu vadīts huligāniski un aizskaroši uzbruka jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs, nodarot viņam miesas bojājumus. V. Lazarevs, atrodoties sabiedriskā vietā, apzināti pauda cinisku jaunieša interešu – atbalsta izrādīšanu Ukrainai, nonievāšanu. Pēc miesas bojājumu nodarīšanas cietušajam, apsūdzētais no notikuma vietas aizbrauca.

Savukārt 2023. gada 10. oktobrī Rīgas rajona tiesa Jūrmalā atzina par vainīgu bijušo policisti Anastasiju Cvirko un sodīja ar 15 minimālajām mēnešalgām (9300 eiro) par to, ka apsūdzētā, būdama Valsts policijas amatpersona, neziņoja par sava dzīvesbiedra Valerija Lazareva uzbrukumu jaunietim.

A. Cvirko amata pienākumos ietilpa atklāt un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, taču viņa tos ignorēja, kā arī neatklāja policijai likumpārkāpumu izdarījušā vīrieša atrašanās vietu un apzināti sniedza nepatiesu informāciju likumsargiem, kuri bija ieradušies aizturēt uzbrucēju. A. Cvirko sodīta par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu. Viņa, kā valsts amatpersona, ar šo rīcību diskreditēja policiju kā valsts pārvaldes institūciju, grāva tās reputāciju un apdraudēja kriminālprocesa atklāšanu un izmeklēšanu.

Rīgas rajona tiesas tiesnese Ingrīda Bite konstatēja, ka apsūdzētās Anastasijas Cvirko rīcības dēļ tika ietekmēts Valsts policijas darbs, kurai ir jāatklāj un jānovērš noziedzīgs nodarījums. Turklāt apsūdzētās rīcības dēļ tika traucēta un apdraudēta cita kriminālprocesa izmeklēšana, atklāšana un novešana līdz taisnīgam krimināltiesisko attiecību noregulējumam, tajā skaitā tika nodarīts cietušajam tiesību aizskārums. Vienlaikus ar galīgo nolēmumu, tiesa pieņēma arī blakus lēmumu pret Valeriju Lazarevu par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu.

Pirmās instances tiesa 2023. gada 15. jūnijā Valerijam Lazarevam piesprieda divu gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem. Cietušais pirmās instances tiesas spriedumu pārsūdzēja. 

Kurzemes apgabaltiesas pilns spriedums būs pieejams šā gada 23. aprīlī.