Senāts jau iepriekš atzina, ka pēc būtības pašvaldības mērķis, rīkojot apbūves tiesības izsoli, bija piešķirt pakalpojuma koncesijas līguma slēgšanas tiesības. Šādai sadarbībai jānotiek Publiskās un privātās partnerības likuma kārtībā. Konkrētajā gadījumā likumā noteiktās prasības un procedūras nav ievērotas. Taču tas neizslēdz, ka izsoles noteikumi pēc būtības atbilst likumā izvirzītajām prasībām. Tāpēc tiesai jāpārbauda, vai ir pamatoti pieteicējas argumenti, ka izsoles noteikumi nenodrošina objektīvu un atklātu procedūras norisi un ierobežo godīgu konkurenci.

Pieteicēja ir argumentējusi, ka izsoles noteikumi nenodrošina pietiekamu informāciju par izsoles rezultātā piešķiramā koncesijas līguma priekšmetu (kas lietā dēvēts par apbūves tiesību), jo nevar aplēst, cik lieli finansiālie ieguldījumi nepieciešami krematorijas būvniecībai, un aprēķināt cenu, ko varētu solīt.

Turpinot strīda risināšanu, Senāts vērsa uzmanību uz vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu, kā arī pārskatāmības pienākumu. Tas, ka līguma priekšmets un piešķiršanas kritēriji nav noteikti procedūras sākumā vai nav skaidri, var būt pamats atzīt, ka procedūra nav notikusi atbilstoši minētajiem pamatprincipiem. Ja procesa dalībnieks šai sakarā ir izteicis šaubas, tiesai tās jāpārbauda.

No izsoles noteikumiem izriet, ka tās uzvarētājam jārīko arhitektūras metu konkurss, kura nolikums un komisijas sastāvs jāsaskaņo ar būvvaldi. Līdz ar to tiesai bija jānoskaidro, cik šim saskaņojumam ir liela ietekme uz metu konkursa nolikuma izstrādi un būvniecības galaproduktu (tostarp tā izmaksām) kopumā. Tādējādi tiesa nav pārliecinājusies, vai ir pamatots pieteicējas arguments, ka strīdīgais izsoles noteikumu punkts liedz aprēķināt paredzamos izdevumus, kam savukārt ir izšķiroša nozīme, lai uzvarētu izsolē.

Cits pieteicējas norādītais izsoles noteikumu punkts paredz, ka krematorijas būvprogramma, telpu lielums, specifiskas funkcionālās prasības, nosacījumi teritorijas labiekārtojumam un citas detaļas precizējamas sadarbībā ar Liepājas Kapsētu pārvaldi. Attiecīgi bija noskaidrojama arī Liepājas Kapsētu pārvaldes saskaņojuma ietekme.

Senāta spriedums. Lieta Nr.SKA-503/2024 (A420233422)