Likums nepieciešams, lai, pārņemot Eiropas Savienības prasības, noteiktu tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Jaunais likums attieksies uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs jomas attīstību Latvijā, teikts likuma projekta anotācijā. 

Kā kompetento uzraudzības iestādi kriptoaktīvu jomā plānots noteikt Latvijas Banku. Likuma projekts noteic bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma subjektu darbību regulējošas prasības, pakalpojuma sniedzēju darbības pārskatu iesniegšanas kārtību.  

Tāpat Latvijas Bankai paredzētas izmeklēšanas pilnvaras, un par pārkāpumiem kriptoaktīvu jomā tā varēs piemērot administratīvos pasākumus un noteikt sankcijas. Latvijas Banka arī varēs noteikt kritērijus, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai nodrošinātu, ka klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence šajā jomā. 

Jaunais likuma projekts noteic kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, tostarp pienākumu reģistrēties Latvijas Bankā un saņemt atļauju emitēt, publiski piedāvāt vai pielaist tirdzniecībai kriptoaktīvu vai sniegt kriptoaktīvu pakalpojumu. Par atļaujas izsniegšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs jāveic maksājums Latvijas Bankai, un plānots, ka tas būs atkarīgs no šīs jomas uzraudzībai nepieciešamo resursu apjoma, sniegto pakalpojumu apjoma un plānotajiem ienākumiem no šī pakalpojuma sniegšanas.     

Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka patlaban Latvijā ir ap 10 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, un tie reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā. Šiem pakalpojumu sniedzējiem no nākamā gada jūlija būs jāpārreģistrējas Latvijas Bankā, noteic grozījumi.  

Plānots, ka Kriptoaktīvu pakalpojumu likums stāsies spēkā šī gada 30. jūnijā. 

Budžeta komisija lūgs Saeimu likumprojektu iekļaut Saeimas 23. maija sēdes darba kārtībā, noteikt tam steidzamību, kā arī skatīt pirmajā lasījumā, informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs.