Vienam no apsūdzētajiem piespriesta brīvības atņemšana uz astoņiem mēnešiem, savukārt pārējiem trim – uz vienu gadu. Visiem apsūdzētajiem uz gadu atņemtas tiesības ieņemt amatus pasažieru pārvadājumu jomā. Tā kā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīki – divas automašīnas un viens mobilais telefons – pieder citām personām, no apsūdzētajiem, kas tos izmantoja, piedzīta to vērtība.

Saskaņā ar pārsūdzētajā spriedumā ietverto noziedzīgā nodarījuma aprakstu apsūdzētie norunātajā vietā sagaidīja astoņus nelegālos migrantus, kas nelikumīgi šķērsoja Latvijas Republikas robežu no Baltkrievijas teritorijas, nolūkā nodrošināt viņiem nelikumīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, ar automašīnu aizvedot uz Vāciju. Nolūks nerealizējās, jo Valsts robežsardzes amatpersonas apsūdzētos aizturēja.

Atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību, Senās konstatēja, ka divu apsūdzēto aizstāves atkārto apelācijas sūdzībās ietvertos argumentus par soda bargumu, tomēr pretēji aizstāvju norādītajam apelācijas instances tiesa ir vērtējusi noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgo personības, kā arī soda mērķi.

Pārsūdzētajā spriedumā tostarp ir pamatots, kāpēc soda mērķi var sasniegt tikai ar brīvības atņemšanu. Atbilstoši spriedumā norādītajam ir būtiski pieaudzis noziedzīgo nodarījumu skaits, kas saistīti ar Latvijas Republikas valsts robežu nelikumīgi šķērsojošo personu nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā, tās pārvietojot pa valsts teritoriju, un iepriekš piespriestie sodi līdzīgās lietās nav atturējuši apsūdzētos no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, turklāt reģionā, kurā izsludināts ārkārtas stāvoklis saistībā ar migrācijas krīzi uz starpvalstu robežām.

Noziedzīga nodarījuma izdarīšana ārkārtējās situācijas laikā ir konstatēts kā viens no atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Šai sakarā spriedumā skaidrots, ka apsūdzētie radījuši papildu kaitējumu valsts pārvaldības kārtībai, jo ārkārtējās situācijas kontrolē iesaistītajiem dienestiem, papildus noteikto funkciju pildīšanai, bija jāiesaistās arī noziedzīgā nodarījuma atklāšanā. Apsūdzētie radījuši papildu kaitējumu arī valsts drošībai, jo destabilizējuši tiesisko kārtību valsts pierobežā, apgrūtinājuši valsts robežas apsardzībā iesaistīto iestāžu darbību, mēģinājuši nodrošināt valsts robežu nelikumīgu šķērsojošu personu pārvietošanos Eiropas Savienības teritorijā.

Ievērojot norādīto, Senāts atzina, ka kasācijas sūdzībās ietvertās norādes uz Krimināllikuma pārkāpumiem ir pamatotas ar vēlmi panākt apsūdzētajiem nosakāmā soda ietekmējošo apstākļu atkārtotu izvērtējumu kasācijas instances tiesā, tomēr atbilstoši

Kriminālprocesa likumā noteiktajam kasācijas instances tiesa pierādījums lietā un sodu ietekmējošos apstākļus no jauna neizvērtē.

Senāta lēmums. Lieta Nr.SKK-244/2024 (18240009823)