Iekšlietu ministrs, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta atzinumu, bija noteicis pieteicējam izceļošanas aizliegumu no Latvijas. Pārsūdzētajā lēmumā uzsvērts, ka pieteicējs, izceļojot no Latvijas, var iesaistīties darbībās, kuras atgriežoties rezultēsies ar apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai. Senāts, izvērtējis administratīvās lietas materiālus un informāciju, kas satur valsts noslēpumu, ministra un dienesta apsvērumus atzina par pamatotiem. Senāts guva pārliecību, ka izceļošanas aizliegums pieteicējam noteikts pamatoti un tas ir nepieciešams nacionālās drošības interešu aizsardzībai, kā arī ticis ievērots patvaļas aizlieguma un samērīguma princips. 

Nacionālās drošības likums neparedz tiesības pieteicējam un viņa pārstāvei iepazīties ar Valsts drošības dienesta atzinumu, kas klasificēts kā valsts noslēpums. Lai līdzsvarotu pieteicēja tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojumu, Senāts pats atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam pilnībā pārbaudīja pārsūdzētā lēmuma pamatotību un tiesiskumu, neaprobežojoties tikai ar pieteicēja vai viņa pārstāves argumentu izvērtējumu. Senāts iepazinās ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, un uzklausīja ministra un dienesta pārstāvju paskaidrojumus. Tāpat pieteicējam ir darīti zināmi apsvērumi, kāpēc noteikts izceļošanas aizliegums, cik to pieļauj valsts noslēpuma aizsardzība. 

Pieteicējs izvirzīja vairākus iebildumus, kas saistīti ar pret viņu uzsākto kriminālprocesu. Senāts norādīja, ka izceļošanas aizliegums neskar nevainīguma prezumpciju. Tas nav sods par darbībām, kas tiek vērtētas kriminālprocesa ietvaros. Tas arī nav noteikts pret pieteicēju uzsāktā kriminālprocesa mērķu sasniegšanai. Senāta judikatūrā jau vairākkārt skaidrots, ka izceļošanas aizliegums ir nepieciešams Latvijas nacionālās drošības interešu aizsardzībai kā atsevišķs mehānisms, kas nav atkarīgs no kriminālprocesa norises un izmaiņām kriminālprocesa ietvaros piemērotajos drošības līdzekļos.  

Pieteicēja pārstāve uzskatīja, ka pieteicējs tiek sodīts par saviem politiskajiem uzskatiem. Pēc iepazīšanas ar informāciju, kas ir valsts noslēpums, un ministra un dienesta pārstāvju uzklausīšanas, Senāts šo argumentu noraidīja kā nepamatotu. Pieteicējam izceļošanas aizliegums nav noteikts vienkārši viņa politisko uzskatu dēļ. Tas ir noteikts, konstatējot konkrētas pieteicēja darbības un izvērtējot iespējamos riskus. 

Senāta spriedums. Lieta Nr.SA-1/2024