KNAB 2024. gada 20. jūnijā uzsāka kriminālprocesu, lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu aizdomas, ka zvērināts advokāts uzkūdījis ārstu izsniegt viltotu izziņu advokāta kolēģei, kas, iespējams, attiecīgo dokumentu iesniegusi tiesā, lai novilcinātu tiesas sēdi. Atbildība par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, t.i., uzkūdīšanu viltot dokumentu, dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu, paredzēta Krimināllikuma 275. panta pirmajā daļā un 20. panta trešajā daļā, kā arī Krimināllikuma 275. panta pirmajā daļā. Trim kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Šīm personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.  

KNAB vērš uzmanību, ka korupcijas un citu noziegumu izskaušana nav tikai tiesībsargājošo iestāžu, tostarp KNAB, prokuratūras un tiesu, uzdevums. Tas ir vienlīdz atbildīgs uzdevums zvērinātiem advokātiem, kam jāievēro un jādemonstrē augsti godprātības standarti. 

KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule: “Lai nodrošinātu taisnīgu un efektīvu tiesas procesu, ikvienai personai, kas uzaicināta vai izsaukta uz tiesu, ir pienākums ierasties tiesas sēdē. Atsevišķu negodprātīgu advokātu vai apsūdzēto apzināta tiesvedību novilcināšana, maldinot tiesas, grauj tiesisko vidi. Tāpat tas veicina sabiedrības toleranci pret korupcijas u.c. noziegumu izpausmēm, kā arī vairo nesodāmības sajūtu. Tādi gadījumi nav pieļaujami, tie nepaliks bez ievērības, un iesaistītajām personām ir jārēķinās ar nopietnām savas rīcības sekām. Gan advokātiem, gan ārstniecības personām negodprātīga rīcība var rezultēties ne tikai ar sagrautu reputāciju, bet arī ar reālu brīvības atņemšanu.” 

Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras virsprokurors Jānis Omuls norāda: “Ik pa laikam praksē prokuroriem nākas saskarties ar atsevišķu advokātu rīcību, ko varētu raksturot kā “procesuālo huligānismu”, kas cita starpā ietver arī procesu nepamatotu vilcināšanu, kas ir nopietns jautājums tieslietu sistēmā. Lai gan advokātiem ir pienākums aizstāvēt savu klientu intereses, šis pienākums nedrīkst nonākt pretrunā ar tiesību principiem un taisnīgumu. Procesu nepamatota vilcināšana negatīvi ietekmē izmeklēšanas un tiesu sistēmas efektivitāti, kā arī rada nelietderīgu resursu tērēšanu visām iesaistītajām pusēm. Šāda atsevišķu advokātu rīcība liecina ne tikai par profesionālās ētikas normu, bet arī par iespējamu likuma pārkāpumu, kas grauj uzticību tiesu sistēmai kopumā.” 

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs pauž savus sākotnējos pieņēmumus par KNAB izmeklēto lietu: “Pirmkārt, nepamatoti izsniegtu darbnespējas lapu problemātika laikam ir guvusi pietiekami plašu mērogu, lai tiesībsargajošās iestādes, prokuratūra un tiesas to identificētu kā vienu no veidiem, kā dažkārt negodprātīgi tiek vilcināti izmeklēšanas un tiesu procesi. Otrkārt, šķiet, ka tiesībsargājošās iestādes ir apņēmības pilnas ar šo parādību cīnīties ar krimināltiesiskiem līdzekļiem. Visticamāk, ka tuvākajā nākotnē šādi kriminālprocesi tiks vēl uzsākti, un tie var skart jebkuru personu, kas būs izgatavojusi, ieguvusi vai izmantojusi šādas nepamatoti izsniegtas darbnespējas lapas. Arī padoma sniegšana “saslimt uz tuvāko tiesas sēdi un sagādāt darbnespējas lapu” un šādas viltotas darbnespējas lapas iesniegšana tiesā no krimināltiesību viedokļa var tikt interpretēta kā uzkūdīšana uz dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošana.  

Šādu procesu esamību var arī uztvert kā skaidru signālu gan ārstniecības personām, gan arī visiem procesa dalībniekiem – nepamatoti izsniegtas darbnespējas lapas vairs nebūs līdzeklis tiesu procesu vilcināšanai, un par centieniem šādā veidā traucēt procesa gaitu var tikt piemērota arī kriminālatbildība. Augstu novērtēju tiesībsargājošo iestāžu apņēmību nodarboties ar šādas parādības apkarošanu un mazināšanu. Ja rezultātā izmeklēšanas un tiesu procesi kļūs ātrāki un efektīvāki un tos netraucēs un nekavēs dažādi negodprātīgie “slimotāji”, ieguvējs būs gan tiesu sistēma, gan visa sabiedrība kopumā.” 

KNAB papildus informē, ka 2023. gada beigās tiesu instancēs atradās 90 KNAB uzsāktie un izmeklētie kriminālprocesi pret 209 personām. Pērn iztiesāti 11 kriminālprocesi, kuros 25 personas notiesātas.  

Tā saucamās “Latvenergo”, “Magoņa” un “Stabiņas” lietas ir vien dažas no krimināllietām, kurās KNAB veicis pirmstiesas izmeklēšanas, taču tiesvedības šajās lietās ilgst jau vismaz desmit gadus. Līdz 2021. gadam tiesā nonākušo KNAB uzsākto un sekmīgi izmeklēto kriminālprocesu vidējais iztiesāšanas ilgums ir 5,4 gadi, savukārt pēc 2021. gada – deviņi mēneši. KNAB raitāku iztiesāšanas ilgumu saista ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas tostarp izskata smagus un sevišķi smagus valsts amatpersonu īstenotus koruptīvus noziedzīgos nodarījumus. Piemēram, kukuļa piesavināšanos, ko valsts amatpersona saņēmusi nodošanai citai amatpersonai, un kukuļa ņemšanu lielā apmērā.