Ko paredz vadlīnijas? 

Vadlīnijas sniedz detalizētu ieskatu par rīcībspējas ierobežošanas procesā iesaistītajām pusēm, identificējot aspektus, kuriem obligāti jāpievērš uzmanība banku pakalpojumu nodrošināšanā.    

Vadlīnijas detalizēti skaidro katrā no rīcībspējas ierobežošanas posmiem svarīgāko informāciju, ko nepieciešams ņemt vērā, lai pakalpojums tiktu nodrošināts atbilstoši cilvēku ar ierobežotu rīcībspēju interesēm. Tas attiecas uz pieteikumu iesniegšanu tiesā, tiesu nolēmumiem, bāriņtiesu sadarbību ar bankām, pašu banku tehniskajām iespējām, aizgādņu atbildību, darījumu kontroli u.c. Tas skar tādas darbības kā konta atvēršanu, limitus maksājumu jomā, internetbankas pakalpojumus, bankas karšu izmantošanu, maksājumus no konta uz kontu, kā arī autentifikācijas iekārtas u.c. 

Tiesībsargs norāda, ka izprast banku pakalpojumus var būt sarežģīti, īpaši, ja tas saistīts ar procesu, kurā tiek ierobežota cilvēka rīcībspēja. Tas var radīt situāciju, kad rīcībspējas ierobežošanas process ir veikts, bet bankas faktiski nevar izpildīt tiesas nolēmumā norādīto. Tādējādi tiesībsargs cer, ka Vadlīnijas palīdzēs visā rīcībspējas ierobežošanas procesā iesaistītajām pusēm labāk izprast un veidot sadarbību, lai nodrošinātu cilvēku ar ierobežotu rīcībspēju finanšu līdzekļu pārvaldību.  

Lai būtu vieglāk izprast darbības ar finanšu līdzekļiem rīcībspējas ierobežošanas procesā, tiesībsargs vispirms aicina atbildēt uz šādiem jautājumiem: 

a) Kādā formā ir plānots saņemt cilvēka ar ierobežotas rīcībspēju finanšu līdzekļus (piemēram, pabalstus) – kontā bankā vai kontā pastā? 

b) Ja izvēle tiek izdarīta par labu bankai, kas ir tās darbības, ko ir plānots veikt bankā? Tikai elektroniski maksāt rēķinus, tikai izņemt skaidru naudu, veikt vairākas darbības? Ko darīs pats cilvēks ar ierobežotu rīcībspēju, ko aizgādnis? 

Izpētes rezultātā tika konstatēts, ka aizgādņi lielākoties saņem cilvēka ar ierobežotu rīcībspēju finanšu līdzekļus savā kontā. Lai arī tas nav aizliegts, tomēr tiesībsargs īpaši lūdz aizgādņus padomāt, kas notiks ar šiem finanšu līdzekļiem, ja aizgādnis nomirst pirms cilvēka ar ierobežotu rīcībspēju? Vai un kā cilvēks varēs piekļūt saviem finanšu līdzekļiem, ja tie atrodas cita cilvēka kontā? Kā šāda situācija tiks risināta vairāku mantinieku gadījumā?  

Vadlīnijas balstītas uz plašām diskusijām un aptaujām 

Problemātiku un daudzus veicamos mājasdarbus iezīmēja jau 2022. gadā tiesībsarga veiktais pētījums par banku pakalpojumu piekļūstamību. Tiesībsargs toreiz vērsa uzmanību, ka bankām jāveic uzlabojumi gan attiecībā uz cilvēkiem ar fiziskiem, gan maņu un garīga rakstura (psihiskiem un intelektuāliem) traucējumiem. Tāpat, lai pakalpojums būtu pilnībā piekļūstams, ir nepieciešams nodrošināt pieejamu gan fizisko, gan informatīvo un digitālo vidi. Tikmēr bankas kā vienu no problēmām norādīja tiesu spriedumus, kuru plašais tvērums un lietotā terminoloģija rada problēmas pakalpojumu nodrošināšanai cilvēku ar ierobežotu rīcībspēju. 

“Esmu gandarīta, ka 2022. gada situācijas analīze lielā mērā kalpoja kā katalizators visām iesaistītajām pusēm, lai diskutētu un piedāvātu skaidrus spēles noteikumus, meklējot labākos risinājumus banku pakalpojumu nodrošināšanā cilvēkiem ar ierobežotu rīcībspēju,” uzsver Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.  

Vadlīnijas tapušas tiesībsargam diskutējot ar Finanšu nozares asociāciju, Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju, Bērnu tiesību aizsardzības centru, bāriņtiesām, Resursu centru cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda”, vēlāk arī ar tiesu varas un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem. Rezultātā Finanšu nozares asociācija sagatavoja ieteikumus, kuros izskaidroja dažādus ar bankām saistītus aspektus, kurus būtu vērts ņemt vērā gatavojot tiesu nolēmumus par rīcībspējas ierobežošanu. Savukārt tiesībsargs papildus veica aizgādņu aptauju,  lai noskaidrotu esošo un cilvēkiem ar ierobežotu rīcībspēju vēlamo situāciju banku pakalpojumu saņemšanā.