Aizstāvība Senātā pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts notiesājošais pirmās instances tiesas spriedums.

Saskaņā ar pārsūdzētajā lēmumā norādīto apsūdzētie, uzzinot, ka amatā augstāka amatpersona ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli, t.i., prettiesiski izmanto Valsts policijas resursus un darbiniekus BMX trases būvniecībā, nav pārtraukuši attiecīgās personas darbības, bet rīkojušies pretēji dienesta interesēm un atbalstījuši noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, novēršot šķēršļus.

Atbilstoši apelācijas instances tiesas lēmumā skaidrotajam Valsts policijā nodarbinātie ar savām darbībām nevar kaitēt Valsts policijas un valsts reputācijai, tāpēc no apsūdzētajiem bija sagaidāms, ka viņi ievēros darba aprakstā, ētikas kodeksā un normatīvajos aktos iekļautos noteikumus un darīs visu iespējamo noziedzīgā nodarījuma novēršanai. Valsts amatpersonai ir pienākums ziņot par tiesību pārkāpumiem, kas saistīti ar amatpersonu nonākšanu vai atrašanos interešu konflikta situācijā, kā arī aizdomām par augstāka ierēdņa dota uzdevuma likumību, ja tiek radītas smagas sekas.

Senāts atzina, ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, jo aizstāvju kasācijas sūdzības neatbilst Kriminālprocesa likumā noteiktajām prasībām. Pretēji kasācijas sūdzībās apgalvotajam tiesa izvērtēja un motivēti noraidīja aizstāvības argumentu, ka lietas iztiesāšanas gaitā nav pierādīts apsūdzēto nodoms atbalstīt citas personas darbības.

Senāta lēmums lietā Nr. SKK-350/2024 (11860001119)