Ar regulējuma izmaiņām tiks mazināts administratīvais slogs būvniecības procesā, ļaujot būvdarbu vadītājam un būvuzraugam veiksmīgāk plānot savu rīcību, atstājot vairāk laika faktiskajai būvdarbu uzraudzībai, nevis formālo prasību izpildei. Tādejādi tiks nodrošināta paredzamāka būvdarbu gaita un mazināti strīdi starp būvniecības procesa dalībniekiem un kontrolējošajām institūcijām.

Attiecīgi būvspeciālistam (būvdarbu vadītājam, būvuzraugam, autoruzraugam) tiks samazinātas veicamās darbības Būvniecības informācijas sistēmā, lai fiksētu būvdarbu gaitu būvdarbu žurnālā un sastādītu veikto būvdarbu aktus, tādejādi samazinot darba apjomu un tam nepieciešamo laiku salīdzinājumā ar līdz šim spēkā esošo regulējumu.

Izmaiņas būvnoteikumos paredz, ka:

• būvdarbu veicējs būvdarbu žurnālā varēs veikt vienu ikdienas ierakstu par secīgu vienveidīgu darbu, nedublējot to vairākkārt, ja attiecīgos būvdarbus veic vairākas dienas pēc kārtas;
• nebūs nepieciešams dalīt būvdarbu ikdienas un speciālajos būvdarbos, novēršot strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā par pareizu būvdarbu žurnāla aizpildīšanu;
• pusēm būs jāvienojas par tiem būvdarbu pieņemšanas aktiem, kas tiks sagatavoti papildus nesošo konstrukciju un ugunsdrošības sistēmu pieņemšanas aktiem;
• būvdarbus varēs veikt paralēli būvdarbu pieņemšanas aktu saskaņošanas procesam;
• būvuzraugam būs laikus jāpasaka, kurus ikdienas darbus tas vēlas pārbaudīt.

Lai būvniecības procesa dalībnieki varētu laikus sagatavoties regulējuma izmaiņām, kā arī būtu iespējams pielāgot Būvniecības informācijas sistēmu, kopējie grozījumi būvnoteikumos stāsies spēkā 2025. gada 1. jūlijā.

Papildus kopējām izmaiņām būvnoteikumos, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos noteikts, ka būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama hidrotehnisko būvju gruntsūdens un pazemes ūdens monitoringa pjezometrisko un izpētes urbumu būvdarbiem. Šīs izmaiņas stāsies spēkā 2024.gada 1.novembrī. Šīs izmaiņas atvieglos AS “Latvenergo” valdījumā esošo hidroelektrostaciju būvju uzturēšanas un būvdarbu plānošanu, savlaicīgi iegūstot datus par nelabvēlīgiem eksogēniem procesiem hidrotehnisko būvju tuvumā.

Savukārt Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumos tiek precizēts regulējums par elektronisko sakaru inženiertīklu pārvietošanas kārtību uz citam elektronisko sakaru komersantam piederošu kabeļu kanalizāciju, nodrošinot vienādas prasības esošā kabeļu kanalizācijā ierīkot jebkuram elektronisko sakaru komersantam piederošu inženiertīklu. Arī šīs izmaiņas stāsies spēkā 2024. gada 1. novembrī.

Izmaiņas būvnoteikumos izstrādātas saskaņā ar valdībā 2024. gada 2. aprīlī apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā" plāna pasākumu, kas nosaka nepieciešamību pilnveidot regulējumu būvdarbu fiksēšanai un būvdarbu kvalitātes risku mazināšanai. Pasākumu plāns administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ietver aptuveni 60 pasākumus.

Ekonomikas ministrija turpina darbu pie normatīvo aktu grozījumiem, tai skaitā kas attiecas uz būvdarbu procesa atvieglošanu, lai novērstu administratīvos šķēršļus visā būvniecības procesā, izmaiņām Būvniecības likumā, kā arī prasībās rūpnieciski ražotu ēku novietošanai. Darbs pie administratīvā sloga mazināšanas nekustamo īpašumu jomā notiek secīgi, savstarpēji papildinoši un vērsts uz procesu atvieglošanu.

Vairāk ar Ministru kabineta sēdē apstiprinātajiem grozījumiem Ēku būvnoteikumos, Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumos, Dzelzceļa būvnoteikumos, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos, Ar radiācijas drošību saistīto būvju būvnoteikumos, Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumos un Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumos var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā.