Līgums nosaka vienotus un detalizētus klasificētās informācijas apstrādes un aizsardzības nosacījumus, kas ir būtiski abu valstu politiskajā, militārajā un ekonomiskajā sadarbībā. Klasificētas informācijas apmaiņa ir īpaši nozīmīga pilnvērtīgai valstu sadarbībai aizsardzības jomā - vienotai draudu izpratnei, kā arī militārā un tehniskā atbalsta sniegšanai. Šāds regulējums nepieciešams arī, lai abu valstu uzņēmumiem, kas saņēmuši industriālās drošības sertifikātu, dotu tiesības piedalīties otras valsts rīkotos klasificētos iepirkumos. 

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere uzsver: "Šodien ir nozīmīgs brīdis sadarbības stiprināšanā ar mūsu stratēģisko sadarbības partneri ASV. Šī vienošanās veicinās valsts drošību laikmetā, kad informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem un Latvija saskaras ar militāri agresīvu valstu - Krievijas un Baltkrievijas - īstenotajiem hibrīdkara apdraudējumiem. Šobrīd, kad globālie izaicinājumi prasa lielāku sadarbību un noturību, kopīgi tiks stiprināta mūsu spēja strādāt vienoti un droši. Vienošanās atspoguļo apņemšanos aizsargāt kopīgās intereses un veidot ciešāku aliansi ar ASV, kas balstīta uzticībā, caurredzamībā un kopējā vīzijā par drošāku nākotni." 

Šā gada 13. augusta sēdē Ministru kabinets pilnvaroja tieslietu ministri Latvijas vārdā parakstīt šo līgumu. Latviju sarunās par šādu līgumu izstrādi pārstāv Satversmes aizsardzības birojs, kas organizēja darbu arī pie šī līguma sagatavošanas. Līguma tapšanai bija nepieciešami vairāki gadi, jo tajā iesaistītas divas valstis ar atšķirīgu normatīvo regulējumu gan klasificētas informācijas aizsardzībā, gan starptautisku līgumu izstrādes un ratifikācijas procedūrās. Līdz ar šī līguma parakstīšanu, spēku zaudē iepriekšējais līgums, kurš bija noslēgts 1998. gadā un vairs neatbilda mūsdienu apstākļiem un prasībām. 

Šobrīd SAB izstrādes procesā ir līgumi ar Nīderlandi, Ziemeļmaķedoniju, Poliju, Beļģiju un Maltu.