Sanāksmes laikā tieslietu ministri vienojās par dalībvalstu nostāju stiprināt krimināltiesības attiecībā uz seksuālu vardarbību pret bērniem un bērnu seksuālu izmantošanu. Eiropas Komisijas 2024. gada februārī ierosinātā direktīvas atjauninājuma mērķis ir paplašināt seksuālas vardarbības pret bērniem un bērnu seksuālas izmantošanas nodarījumu definīcijas un nodrošināt efektīvāku izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par šiem noziegumiem.  

Jautājumā par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu Latvija kopā ar Beļģiju, Īriju, Luksemburgu, Slovēniju, Somiju un Zviedriju sniedza kopīgu paziņojumu, norādot, lai gan bērni, kas ir sasnieguši dzimumpilngadības vecumu, var piekrist seksuālajām darbībām, tie ir īpaši neaizsargāti un pelnījuši visaptverošu tiesisko aizsardzību. Minētās 7 valstis pauda dziļu nožēlu par to, ka lielākā daļa dalībvalstu nav spējušas īstenot vērienīgāku pieeju pret nevēlamām seksuālām darbībām. 

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna akcentē: “Kā viena no dalībvalstīm, kas ir pievienojusies deklarācijai, vēlos uzsvērt, ka bērnu seksuāla izmantošana ir viens no smagākajiem noziegumu veidiem, kam raksturīgas ilgstošas psiholoģiskās sekas. Latvija uzskata, ka direktīvas tekstā nepieciešama lielāka ambiciozitāte, it īpaši saistībā ar piekrišanas jēdzienu. Bērni ir visneaizsargātākā sabiedrības grupa, un mums ir pienākums rūpēties, lai šīs direktīvas ietvaros viņi saņemtu maksimāli efektīvu aizsardzību. Sagaidām konstruktīvas diskusijas trialoga ietvaros, lai panāktu piekrišanas koncepta precīzu definīciju direktīvā.” 

Diskusijā par tiesisko rīcību un cīņu pret nesodāmību attiecībā uz noziegumiem, kas izdarīti Krievijas agresijas karā pret Ukrainu Lauma Paegļkalna uzsvēra, ka ES dalībvalstīm nepieciešams būt vienotām par kopēju un efektīvu pieeju cīņai ar agresorvalsti – Krieviju. Būtiska loma šajā darbā būs arī jaunajai Eiropas Komisijai. Ar Ukrainu saistītiem jautājumiem arī turpmāk jāpaliek ES dienas kārtībā, kamēr netiks atjaunota tās teritoriālā integritāte robežās, kādas tās bija pirms 2014. gada. Jādara viss iespējamais, lai vissmagāko starptautisko noziegumu īstenotāji, it sevišķi Krievijas augstākās amatpersonas, nepaliktu nesodīti. 

Tāpat sanāksmē dalībvalstis vienojās izveidot modernu ES krimināltiesību instrumentu, kas skaidri definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu kā noziedzīgu nodarījumu un nosaka iedarbīgus sodus par šādu nodarījumu. Latvijais šāda instrumenta ieviešana ir svarīga, lai cīnītos pret nelegālās migrācijas hibrīduzbrukumiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.  

Plašāka informācija par ES tieslietu ministru padomes 2024. gada 13.decembrī sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem ir pieejama šeit.