Pieteicējam, kurš atvaļināts no dienesta, sods piemērots par to, ka viņš aiz neuzmanības neizpildīja amata pienākumus ieslodzījuma vietas sargtornī, lai nepieļautu ieslodzītā bēgšanu. Pieteicēja iebildumi lietā un arī kasācijas sūdzībā bija par piemērotā soda samērīgumu. Pieteicējs uzskatīja, ka par aiz neuzmanības izdarītu pārkāpumu nedrīkst piemērot atvaļināšanu no dienesta. Pieteicēja ieskatā lietā nav izvērtēta iespēja piemērot vieglāku disciplinārsodu.

Senāts atzina, ka tiesa, izvērtējot piemērotā soda samērīgumu, pamatoti atzina, ka izskatāmajā gadījumā apsarga pienākumu neatbilstoša izpilde aiz neuzmanības kaitīguma ziņā nerada mazāk būtiskas sekas kā ar nodomu izdarīts pārkāpums, jo pieteicējs nespēja nodrošināt tādu rūpību, uzmanību un reaģēšanas ātrumu, kas nepieciešams apsarga pienākumu izpildē ieslodzījuma vietā, lai garantētu sabiedrības drošību. Tieši tāpēc tiesa atzina, ka atvaļināšana no dienesta ir samērīgs sods izdarītajam disciplinārpārkāpumam.

Otram pieteicējam disciplinārsods piemērots par to, ka viņš neveica videonovērošanu, kad tā bija jāveic, proti, laikā, kad tika veikta ieslodzīto vakara skaitliskā pārbaude, pieteicējs šajā laikā izvēlējās doties kontrolpēdu joslas apgaitā.

Tiesa piemēroto sodu atzina par samērīgu. Senāts kļūdas tiesas vērtējumā nekonstatēja.

Senāts atzina, ka kasācijas sūdzību argumenti nerada šaubas par apgabaltiesas spriedumu tiesiskumu. Tāpēc Senāts neierosināja lietās kasācijas tiesvedības. Senāta lēmumi nāv pārsūdzami.

Senāta lēmums SKA-425/2025 (A420290122) Senāta lēmums SKA-312/2025 (A420280222)