KUI mēra privātā sektora uztveri par korupcijas līmeni publiskajā sektorā, ņemot vērā starptautisko un vietējo ekspertu viedokļus. KUI balstīts uz pētījumiem, kuru skaits vērtētajām 180 valstīm vai teritorijām var atšķirties, apgrūtinot iespējas novērtēt reģiona valstu savstarpējās pozīcijas. Papildus jāņem vērā, ka KUI mēra uzņēmēju attieksmi pret korupciju un citiem ar korupciju pastarpināti saistītiem jautājumiem, piemēram, godprātību un atklātību.

KNAB skaidro, ka jaunāko Latvijas KUI rezultātu veido desmit pētījumi, kas ir par vienu vairāk nekā gadu iepriekš. 2024. gadā lielākajā daļā izmantotajos avotos – sešos – rādītājs ir pieaudzis, trijos samazinājies un vienā rezultāts nav mainījies. Latvijas rezultāta pieaugums novērojams visos jautājumos, kas saistīti ar korupcijas apkarošanu, valsts amatpersonu kontroli, trauksmes celšanu u.c.

Būtiskākais kritums novērojams pētījuma World Economic Forum Executive Opinion Survey ikgadējā uzņēmēju aptaujā, kas netika ņemta vērā Latvijas 2023. gada KUI aprēķinā un kurā piedzīvots 20 punktu kritums salīdzinājumā ar 2022. gadu. KNAB analīze liecina, ka mainīta arī pētījuma aprēķinu metodoloģija. Vienlaikus Latvijas iegūtais rezultāts norāda uz nepieciešamību aktīvāk mazināt uzņēmēju gatavību iesaistīties korupcijā, tostarp kukuļot valsts amatpersonas, lai panāktu labumu sevis pārstāvētajam uzņēmumam.

2024. gadā Latvija KUI saņēma 59 no maksimālajiem 100 punktiem, ierindojoties 38. vietā starp vērtētajām valstīm vai teritorijām. Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvija ir 14. vietā, Lietuva 12. vietā un Igaunija – 7. vietā. KNAB vērš uzmanību, ka atšķirīgā izmantoto pētījumu skaita dēļ ir apgrūtinoši salīdzināt Latvijas rezultātus ar citām valstīm. Piemēram, ja 2024. gada KUI aprēķinā būtu izmantoti tādi paši pētījumi kā Lietuvai, paredzams, ka Latvijas rezultāts pieaugtu par trīs punktiem, sasniedzot līdzvērtīgas pozīcijas ar konkrēto kaimiņvalsti – 63 punktus.

KNAB veiktā KUI pētījumu analīze: https://www.knab.gov.lv/lv/media/7340/download?attachment