No lietas apstākļiem izriet, ka vīrietis 2020. gadā ieceļoja Latvijā no Krievijas ar vilcienu Maskava-Rīga. Zilupes robežkontroles punktā vīrietis nedeklarēja, ka viņam būtu skaidra nauda, kas pārsniegtu 10 000 EUR, taču Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas pēcāk atklāja, ka viņa apģērbā paslēpti 90 100 ASV dolāri. Pats vīrietis amatpersonām skaidroja, ka šī nauda iegūta  kā aizņēmums. 

Gan pirmās instances, gan apelācijas instances tiesa konstatēja, ka vīrietis ir pārkāpis likumu, nedeklarējot naudas līdzekļus, taču neatzina viņu par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošās ziņas, tai skaitā par aizdevumu, atzina, ka lietā nav pierādījumu, ka naudas līdzekļiem būtu  noziedzīga izcelsme. Attiecīgi tiesa arī lēma, ka tie tiks atgriezti vīrietim, kad spriedums stāsies spēkā. 

Senāts atteicās ierosināt kasācijas sūdzību, jo prokurora kasācijas protesta argumenti bija vērsti uz to, lai apelācijas instances spriedums tiktu atcelts nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā Kriminālprocesa likumam. 

Lietas Nr.: SKK-149/2025 (15840000420).