No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētais, būdams VAS priekšsēdētājs, izdeva rīkojumu, ar kuru tika izveidota publiskā iepirkuma komisija frakcionētu šķembu un dolomīta šķembu maisījuma piegādei. Iepirkumā uzvarēja uzņēmums, ar kuru tika nolemts slēgt līgumu uz 12 mēnešiem, ar iespēju to pagarināt vēl uz 24 mēnešiem. Apsūdzētais, būdams pilnvarots parakstīt līgumu, nolaidīgi pildīja savus pienākumus un parakstīja līgumu ar iepirkumā uzvarējušo uzņēmumu, kurā pretrunā sākotnēji apstiprinātajai redakcijai, nebija iekļauta cena par preci. Šādā veidā apsūdzētais radīja iespēju iepirkumā uzvarējušajam uzņēmumam piedāvāt un piegādāt preces par  cenām, kas bija augstākas par tām, kas tika piedāvātas iepirkuma procedūrā.

Apsūdzētā rīcības rezultātā VAS vairākkārtīgi iegādājās preci no uzvarējušā uzņēmuma, kuras cena pārsniedza iepirkuma procedūrā piedāvāto, proti, 94 darījumos, faktiski samaksātā naudas summa bija par 226 936,58 EUR lielāka, nekā iepirkuma procedūrā piedāvātā. Šādi VAS tika nodarīti zaudējumi 226 936,58 EUR apmērā.

Pirmās instances tiesa apsūdzēto attaisnoja, bet Rīgas apgabaltiesa taisīja notiesājošu spriedumu.

Savā lēmumā Senāts norāda, ka aizstāves kasācijas sūdzībā norādītie argumenti pamatoti ar sūdzības iesniedzējas atšķirīgo viedokli par inkriminētā noziedzīgā nodarījuma faktiskajiem apstākļiem un lietā iegūto pierādījumu vērtējumu, un vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ, kas ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569. panta pirmo daļu.

Lieta Nr. SKK-152/2025 (16870000218).