Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) sastāv no divām tiesām – Tiesas, kas darbojas kopš 1952. gada, un Vispārējās tiesas, kas darbojas kopš 1989. gada. Vispārējā tiesa tika izveidota, lai atvieglotu Tiesas darbu un nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). 2019. gadā Vispārējā tiesa atzīmēja 30 gadu jubileju kopš tās izveidošanas. Tāpat pagājušajā gadā noslēdzās nozīmīga Vispārējās tiesas reforma. "Jurista Vārds" piedāvā sarunu ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāju Marku van der Vaudi par šīs tiesas darbu, lomu un aktualitātēm.
Pagājušajā gadā Vispārējā tiesa atzīmēja 30 gadu jubileju. Nosauciet, jūsuprāt, nozīmīgākos tiesas sasniegumus šajā laika periodā.
Es teiktu, ka galvenais sasniegums ir tas, ka Vispārējā tiesa ir palielinājusi indivīdu tiesisko aizsardzību. Un ar indivīdiem es domāju ne tikai uzņēmumus, bet arī ierēdņus, lauksaimniekus, zivkopjus, dalībvalstis vai to daļas – visas tās personas, kas vienā vai otrā veidā saskaras ar ES darbību.
Un mēs indivīdiem esam devuši vairāk tiesiskās aizsardzības, nekā to spētu Tiesa, ja tā savā kompetencē būtu paturējusi šos jautājumus, vienkārši tāpēc, ka tai vairs nebija kapacitātes pievērsties šiem jautājumiem. Tāpēc es domāju, ka pienesums indivīdu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanā ir mūsu lielākais sasniegums.
Protams, jāatzīmē, ka tas bija arī likumdevēja mērķis, lai tas tā būtu. Proti, viens no iemesliem, kāpēc Vispārējā tiesa tika izveidota 1989. gadā, bija uzlabot visu indivīdu, ko var ietekmēt ES tiesības vai administratīvās darbības, tiesisko aizsardzību.
Papildus vēlos minēt, ka mēs esam arī snieguši ieguldījumu noteiktu tiesību attīstīšanai, piemēram, par piekļuvi lietas materiāliem konkurences lietās, tiesībām tikt uzklausītam tiesas sēdē, līdzsvaru starp efektīvu tiesvedības procesu un nepieciešamību nodrošināt efektīvu uzņēmuma tiesisko aizsardzību.
Lai mazliet vairāk konkretizētu Vispārējās tiesas lomu un sasniegumus, lūdzu, nosauciet, jūsuprāt, nozīmīgākos Vispārējās tiesas spriedumus, tostarp arī spriedumus, kurus būtu jāizlasa katram juristam, kurš interesējas par Vispārējās tiesas judikatūru.
Marks van der Vaude Dzimis 1960. gadā. 1983. gadā Groningenas Universitātē (University of Groningen) ieguvis grādu tiesību zinātnēs. 1983.–1984. gadā studējis doktorantūrā Eiropas Koledžā (College of Europe), bet no 1984. līdz 1986. gadam tur bijis asistents. No 1986. līdz 1987. gadam strādājis par lektoru Leidenes Universitātē (Leiden University). No 1987. līdz 1989. gadam bijis ziņotājs Eiropas Kopienu Komisijas konkurences ģenerāldirektorātā. No 1989. līdz 1992. gadam strādājis par tiesneša palīgu Eiropas Kopienu Tiesā. No 1992. līdz 1993. gadam bijis politikas koordinators Eiropas Kopienu Komisijas konkurences ģenerāldirektorātā, bet no 1993. līdz 1995. gadam strādājis Eiropas Kopienu Komisijas juridiskajā dienestā. Kopš 1995. gada advokāts Briseles advokatūrā. Kopš 2000. gada ir profesors Roterdamas Erasma universitātē (Erasmus Uiversity Rotterdam). Vispārējās tiesas tiesnesis kopš 2010. gada 13. septembra. No 2016. gada 20. septembra līdz 2019. gada 26. septembrim – Vispārējās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, bet kopš 2019. gada 27. septembra – Vispārējās tiesas priekšsēdētājs. |
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.