Pirmais solis – pušu nodoma noskaidrošana

Konvencijas 8. panta pirmā daļa nosaka galveno interpretācijas principu. Saskaņā ar šo noteikumu vispirms ir jāinterpretē puses paziņojumi un rīcība saskaņā ar puses nodomu, ja otra puse zināja vai nevarēja nezināt, kāds bija šis nodoms. Šajā gadījumā izšķirošā nozīme ir adresāta zināšanām vai iespējamai nezināšanai.¹ Tomēr fakts par zināšanu vai nezināšana ir jāpierāda adresantam.² Tā kā Konvencijā nav ietverti standarti, lai noteiktu, vai adresātam ir bijusi zināma informācija, pirmais solis interpretācijas procesā tiesām būtu “atšķetināt” pušu nodomu.

Minhenes Augstākā tiesa piemēroja 8. panta pirmo daļu, izšķirot strīdu starp Itālijas pārdevēju un Vācijas pircēju. Līgumā par ādas izstrādājumu pārdošanu abas puses bija vienojušās par noteiktu cenu, taču pircējs pieprasīja maksāt zemāku cenu, nekā noteikts līgumā. Kā norādīja tiesa, saskaņā ar subjektīvā nodoma interpretāciju puses bija vienojušās par samazinātu maksājumu tikai tad, ja pircējs izpildīs noteiktus nosacījumus. Tā kā pircējs tos neizpildīja, tam bija jāmaksā noteiktā cena.³

Pušu rīcība arī tika izskatīta kādā Šveices tiesā strīdā starp Vācijas pārdevēju un Šveices pircēju. Pārdevējs sākotnēji piegādāja vasaras apģērbu kolekciju, taču, tā kā pircējs neveica savlaicīgus maksājumus, pārdevējs nepiegādāja ziemas kolekciju. Pēc daļēja maksājuma veikšanas pircējs nosūtīja vēstuli pārdevējam, kurā izklāstīja atlikušās summas samaksas grafiku, kā arī norādīja ziemas kolekcijas piegādes datumus.