Šogad Satversmes tiesa pieņēmusi spriedumus lietās Nr. 2021-44-01,¹ Nr. 2022-01-01,² Nr. 2022-32-01³ un Nr. 2023-40-01⁴ par Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) normu, kas regulē sevišķo procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. pantam.

Sevišķā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu regulējumam pēdējos gados pievērsta liela uzmanība. Tas daudzkārt grozīts un kritizēts, kā arī tā normas Satversmes tiesa iepriekš jau bija atzinusi par neatbilstošām Satversmes 92. pantam.⁵

Ņemot vērā, ka trijās no četrām lietām Satversmes tiesa bija vērsusies Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) prejudiciālā nolēmuma pieņemšanai,⁶ savukārt Rīgas apgabaltiesa, izskatot sūdzības un/vai protestus par rajona (pilsētas) tiesas lēmumiem procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, daudzās lietās apturēja tiesvedību, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas nolēmums lietā Nr. 2022-32-01 par KPL 124. panta sestās un septītās daļas, 125. panta trešās daļas un 126. panta trešās prim daļas (turpmāk arī – apstrīdētās normas) atbilstību Satversmes 92. pantam, Satversmes tiesas vērtējums šajās lietās bija gaidīts īpaši.

Pamatjautājums pat nebija par to, vai Satversmes tiesa atzīs vai neatzīs apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmei. Ievērojot šā sevišķā procesa aktualitāti un to, ka vairākas no šīm lietām ierosinātas pirms vairāk nekā trim gadiem, tika gaidīts Satversmes tiesas detalizēts apstrīdēto normu satura izvērtējums Satversmē nostiprināto pamattiesību kontekstā. Tomēr Satversmes tiesas spriedumi ir nesuši vilšanos, jo daudzi aktuālie jautājumi tā arī palikuši neatbildēti, turklāt vairāki spriedumos ietvertie formulējumi ir neskaidri, kas prasa plašāku pamatojumu.

Šajā rakstā tiek izteikts viedoklis par atsevišķiem Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr. 2022-32-01 aspektiem. Raksta autori šajā Satversmes tiesas lietā un ar to saistītajās EST apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 ir pārstāvējuši pieteikumu iesniedzējus, tāpēc raksts piedāvā skatījumu no viņu pozīcijām.

Tiesības uz īpašumu vai tiesības uz taisnīgu tiesu?

Spriedumā lietā Nr. 2022-32-01 Satversmes tiesa vērtēja KPL normu par procesu par noziedzīgi iegūtu mantu atbilstību vienīgi Satversmes 92. pantam (tiesības uz taisnīgu tiesu). Lielākā daļa pieteikuma iesniedzēju nelūdza vērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 105. pantam (tiesības uz īpašumu), bet vienā gadījumā Satversmes tiesa atteicās ierosināt lietu par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 105. pantam.⁷ Tomēr izvēle pieteikumos neiekļaut pamatojumu par KPL normu neatbilstību Satversmes 105. pantam pamatojas iepriekšējā Satversmes tiesas judikatūrā. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu ietekmē ar mantu saistīto personu iespējas aizstāvēt savas pamattiesības, proti, tiesības uz īpašumu.⁸ Tomēr Satversmes tiesa mantas īpašnieka procesuālās tiesības sevišķajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu vērtē vienīgi Satversmes 92. panta kontekstā,⁹ atsakot ierosināt lietas, kurās apstrīdēta KPL norma par procesu par noziedzīgi iegūtu mantu atbilstību Satversmes 105. pantam.¹⁰

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) mantas konfiskāciju vērtē Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. panta kontekstā kā īpašuma izmantošanas kontrolēšanu.¹¹ ECT ir norādījusi, ka, lai gan Konvencijas 1.