No jūsu biogrāfijas redzams, ka jūs esat strādājis paralēli mācībām gan skolā, gan arī universitātē. Tas noteikti nav viegli, bet reizē ir ļoti iedvesmojoši. Kā jūs ar to tikāt galā, un ko jūs varētu ieteikt tiem, kam arī jāstrādā studiju laikā?

Pats galvenais ir līdzsvara atrašana. Man bija jāstrādā, lai varētu atļauties dažādas lietas. Lai arī mani vecāki palīdzēja, cik vien tas bija iespējams, man vienmēr bija darbs. Savā pirmajā darba vietā es sāku strādāt 13 gadu vecumā, un kopš tā brīža man vienmēr ir bijis darbs. Es to darīju, lai palīdzētu vecākiem un lai varētu nosegt daļu savu izdevumu. Skolas laikā pārsvarā strādāju vasarās, jo vidusskolā semestra laikā es nodarbojos ar sportu. Tas bija manu vecāku uzstādījums – vai nu sports, vai darbs. Bet, kad studēju koledžā, strādāju visu gadu paralēli studijām.

No manas personīgās pieredzes, arī sākot strādāt studiju laikā, man bija sajūta, ka darba vietā var daudz iemācīties, taču tajā pašā laikā nav iespējams pilnībā nodoties studijām un studentu dzīvei. Kādi ir jūsu novērojumi? Vai jutāties līdzīgi?

Esot tādā situācijā, ir jācenšas visu darīt, cik labi vien iespējams. Šī pieredze mani sagatavoja manai pašreizējai dzīvei, kur man vienlaikus ir jābūt vairākās lomās, kas prasa pienākumu līdzsvarošanu. Tā man iemācīja atbildību un kā līdzsvarot konkurējošas intereses.

Nenoliedzami – apvienot mācības ar darbu ir grūti, it īpaši eksāmenu laikā.