Labi izstrādāts līgums ir ļoti svarīgs uzņēmumu savstarpējos darījumos, jo līgumi pilda trīs būtiskas funkcijas, tostarp nodrošina konkrētas investīcijas, samazinot oportūnistisku uzvedību, koordinē apmaiņas procesus, noskaidrojot abu darījuma partneru gaidas, un nodrošina pielāgošanās plānus neparedzētiem gadījumiem ar traucējumiem nākotnē.¹ Skaidrs līgums var ne tikai motivēt un regulēt sadarbību, mazināt risku, bet tam ir arī izšķiroša nozīme starpuzņēmumu attiecību pārvaldībā darījumos.

Pašreizējie pētījumi par līgumu slēgšanas teorijām galvenokārt koncentrējas vai nu uz to, kā izstrādāt līgumu ar labāku struktūru un tā funkcijām attiecībā uz sniegumu un/vai starpuzņēmumu attiecībām,² vai arī uz līgumiskās un attiecību pārvaldības mijiedarbības apspriešanu.³ Pētnieki par pašsaprotamu ir uzskatījuši un pieņēmuši, ka darījumu partneri noteikti iekļaus panāktās vienošanās oficiālajos līguma dokumentos un centīsies pēc iespējas labāk izstrādāt līguma noteikumus, jo tam vajadzētu būt labākajai izvēlei projekta panākumiem. Tomēr ne vienmēr tā ir, realitātē ir gadījumi, kad darījumu partneri apzināti izvairās no savu vienošanos formulēšanas oficiālā līguma dokumentā. Citiem vārdiem sakot, vienošanos iekļaušana līguma dokumentā var nebūt labākais veids. Dažos apstākļos “nekāds dizains” praksē netiek uzskatīts par labāko dizainu.

Panākto vienošanos iekļaušana oficiālos līguma dokumentos padara tās izsekojamas, likumīgas un izpildāmas nākotnē, ja lietas pārsniedz jebkuras puses cerības. Turklāt gan laika, gan naudas izmaksas, kas saistītas ar vienošanos iestrādāšanu oficiālos līguma dokumentos, ir niecīgas, salīdzinot ar partneru izmaksām, lai panāktu vienošanās. Neskatoties uz visiem iepriekš minētajiem iemesliem, praksē darījumu partneri Ķīnas būvniecības nozarē tomēr dažkārt apzināti izvēlas vienošanās neiekļaut oficiālajos līguma dokumentos.

Tādējādi šī pētījuma mērķis ir izpētīt šādu parādību un tās iemeslus. Šī pētījuma mērķis ir atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1) vai Ķīnas būvniecības projektos darījumu partneri reizēm izvēlas izvairīties no vienošanos formulēšanas oficiālajos līguma dokumentos;

2) ja to dara, cik bieži tā notiek;

3) kāpēc darījumu partneri izvēlas to darīt?

Lai sasniegtu pētījuma mērķi un atbildētu uz iepriekš izvirzītajiem jautājumiem, autori šajā pētījumā ir izmantojuši gan anketēšanas, gan interviju metodes. Datu vākšana tika veikta būvniecības nozarē Ķīnā. Pētījuma beigās tika apkopotas 215 anketas un veikta 31 intervija.

Rezultāti liecina, ka fenomens, ka darījumu partneri izvēlas neiekļaut vienošanās oficiālos līguma dokumentos, Ķīnā pastāv 49,8 % būvniecības projektu. Kā iemesli, kāpēc darījuma partneri tā rīkojas, tika norādīti:

1) uzticības izrādīšana otram partnerim,

2) risku samazināšana darījumā,

3) turpmākas sadarbības iespēju palielināšana nākotnē,

4) līguma pārbaudes apiešana savās juridiskajās nodaļās un

5) citiem konkurējošiem uzņēmumiem neļaušana tirgū zagt tehnoloģijas, izmantojot līguma dokumentus.

Pētījumu ierobežo izlases veids, tāpēc secinājumus nevar vispārināt.