Šajā rakstā pausts autora viedoklis par valsts finansēto studiju vietu efektivitāti un valsts iezīmēto mērķu sasniegšanu, kā arī izteikts aicinājums uz diskusiju par izmaiņām esošā finansēšanas modelī, lai efektīvāk sasniegtu valsts iezīmētos mērķus.
Esošās situācijas raksturojums
Jau vairākus desmitus gadu Latvija “cīnās” ar pedagogu trūkumu, katru gadu nežēlojot līdzekļus tā sauktajām budžeta vietām, bet rezultātu nav. Pedagogu trūkst, ar katru gadu situācijai kļūstot arvien kritiskākai, jo īpaši specifiskos mācību priekšmetos. Šī noteikti nav vienīgā nozare, kur valsts apmaksātas mācības nav pietiekams motivators speciālistiem palikt nodarbinātiem nozarē, tāpēc šī raksta mērķis ir diskutēt par šāda veida tēriņu efektivitāti un, iespējams, rast veidus, kā līdzekļus tērēt efektīvāk, iegūto daļu novirzot, piemēram, pedagogu motivācijai, jau uzsākot darba attiecības.
Saskaņā ar Augstskolu likumu studentiem – Latvijas Republikas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas vēlas studēt kādā augstākās izglītības iestādē, – ir kāda no šādām iespējām:
1) studēt konkrētās augstskolās par valsts līdzekļiem – t.i., studēt studiju programmā, kurā noteiktas studiju vietas tiek finansētas to valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk – budžeta vietas);
2) studēt augstskolās studiju vietās, kuras tiek finansētas no pašas augstskolas vai mecenātu līdzekļiem;
3) studēt augstskolā, finansējot studijas ar studenta paša piesaistītiem līdzekļiem;
4) studēt augstskolā, finansējot studijas ar valsts garantētu atmaksājamu kredītiestāžu aizdevumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.