Publisko iepirkumu tiesiskais regulējums ir viena no visapjomīgākajām publisko resursu izmantošanas jomām, kas ik gadu sastāda ievērojamu daļu no valsts un pašvaldību budžetiem. Eiropas Savienības tiesību sistēmā publiskais iepirkums tiek uzlūkots gan kā instruments ekonomiskās efektivitātes nodrošināšanai, gan kā līdzeklis citu politikas mērķu īstenošanai. Latvijā 2024. gadā noslēgto iepirkuma līgumu summa sasniedza vairāk nekā 5,4 miljardus eiro, veidojot ap 13,6 procentiem no iekšzemes kopprodukta.1 Šādos apstākļos publisko iepirkumu sistēmas efektivitāte un caurspīdīgums kļūst par jautājumu, kas tieši ietekmē sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un budžeta līdzekļu izlietojuma kvalitāti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
