Līdzīgi kā kādā zinātniskās fantastikas filmā, arī izdegšanas gadījumā ir jāizvēlas starp divām tabletēm. Viena piedāvā neapzināti palikt esošajā situācijā, taču otra piedāvā ieskatīties statistikā pamatotā realitātē. Izvēloties otro, iespējams konstatēt, ka darbinieki savas veselības problēmas, kas radušās saistībā ar izdegšanu, nerisina pie arodārstiem un komisijās. Tā vietā darbinieki turpina riskēt ar veselību vai labākajā gadījumā izmanto slimības lapu. Taču otrajā realitātē ir daudz risku un jautājumu, kurus, iespējams, nu ir pienācis laiks risināt.
Kas ir izdegšana, un kādi ir tās cēloņi
Izpratni par izdegšanas jēdzienu var smelties Amerikas psihologu asociācijas (APA) definīciju vārdnīcā,1 kurā norādīts, ka izdegšana ir fizisks, emocionāls vai garīgs izsīkums, kam raksturīga samazināta motivācija, pazemināts sniegums un negatīva attieksme pret sevi un citiem. Tā rodas no darbības augstas noslodzes līmenī līdz stresa un spriedzes sliekšņiem, īpaši no ārkārtējas un ilgstošas fiziskas vai garīgas slodzes vai pārmērīgas darba slodzes.
Pētniece un psiholoģe Kristīna Masklaka (Christina Masclach) ir izcēlusi sešus galvenos izdegšanas faktorus – pārmērīga noslodze, kontroles trūkums, nepietiekama atzinība, darba kopiena, netaisnīga attieksme, vērtību neatbilstība.2 Protams, vēl ir arī katras personas individuāli ārpusdarba stresa izraisītāji. Taču izdegšanas sindromam ir ne tikai psihologu sniegts nosaukums un zinātnieku identificētie cēloņi, bet Latvijā tam ir arī juridisks statuss.
Izdegšanas sindroms kā arodslimība
Saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. novembra noteikumu Nr. 908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 908) 1. pielikuma “Arodslimības” 5.15. punktu izdegšanas sindromam ir noteikts pārslodzes izraisītas arodslimības statuss. Lai pie šī statusa nonāktu, ir nepieciešams ārstu komisijas atzinums (MK noteikumu Nr.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-16:30 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
