I. Ievads aktualitātē

Lai gan vispārīgi sabiedrībai kā kopumam parasti ar konkurences tiesībām un to pārkāpumiem ir saprotamas aizliegtas vienošanās (karteļi) un dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, patiesībā šī nozare ir vēl interesantāka un, pēc autora domām, tuvākajā laikā vēl būs daudz dzirdams par šīs nozares aktualitāti.

Konkurences tiesību jomā galvenās tiesību normas ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD)¹ 101. un 102. pants, kas paredz aizliegtu vienošanos (karteļu) aizliegumu, kā arī aizliedz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Lai efektīvi piemērotu šos noteikumus, Regulā Nr. 1/2003² ir paredzēti dažādi nosacījumi, saskaņā ar kuriem Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija), Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu konkurences iestādes un tiesas piemēro šos noteikumus atsevišķos gadījumos. Šādu ES konkurences noteikumu piemērošanu, ko veic Komisija un dalībvalstu konkurences iestādes, parasti dēvē par ES konkurences tiesību publiski tiesisko izpildi (public enforcement).³

Kā uzskatāmus piemērus publiski tiesiskajai izpildei var minēt neretos Komisijas un ES dalībvalstu konkurences iestāžu noteiktos sodus par dalību kartelī. Latvijas kontekstā kā vienu no lielākajiem lēmumiem, kas pievērsis lielu sabiedrības uzmanību, var norādīt Konkurences padomes 2021. gada lēmumu tā dēvētajā Būvnieku karteļa lietā, konstatējot desmit būvniecības uzņēmumu ilggadēju aizliegtu vienošanos par dalības nosacījumiem publiskajos un privātajos iepirkumos Latvijā.⁴ Par īstenoto pārkāpumu uzņēmumiem piemērots naudas sods kopumā vairāk nekā 16 miljonu eiro apmērā.

Tomēr šāda publiski tiesiskā izpilde nav vienīgais veids, kā var izmantot konkurences tiesību normas. Lai gan ES konkurences tiesībās dominē tieši publiski tiesiskā izpilde, pastāv arī cits konkurences tiesību piemērošanas veids. Papildus publiski tiesiskajai izpildei LESD 101. un 102. pants arī nozīmē, ka šīs tiesību normas rada tiesības un pienākumus privātpersonām, ko var īstenot dalībvalstu tiesas.⁵ Tas nozīmē, ka jebkura persona var pieprasīt kompensāciju par nodarīto kaitējumu, ja pastāv cēloņsakarība starp šo kaitējumu un ES konkurences noteikumu pārkāpumu.⁶ Cietušajām personām ir jābūt iespējai pieprasīt kompensāciju ne tikai par faktiski ciestajiem zaudējumiem (damnum emergens), bet arī par peļņu, kas tām tika liegta (negūtā peļņa jeb lucrum cessans), kā arī procentus.⁷ Šādu kārtību dēvē par privāttiesisko izpildi (private enforcement).

Norādāms, ka publiski tiesiskās izpildes gadījumā ie­stāde soda uzņēmumu, kas pārkāpis konkurences tiesības, savukārt privātajā tiesību piemērošanā cietušais uzņēmums (piemēram, konkurents, kas nepiedalījās kartelī, vai pircējs, kas nezināja par karteli) vēršas tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu. Kā tas tiks norādīts nākamajā rakstā, privātā tiesību piemērošana (zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumu) ir katras valsts tiesu un nacionālo normatīvo aktu kompetencē.

Lai ilustrētu piemēru labāk, atgriezīsimies pie jau minētās Būvnieku karteļa lietas (kuru šobrīd skata Augstākā tiesa). Ja Augstākā tiesa atstās spēkā Konkurences padomes lēmumu, publisko iepirkumu rīkotāji ir tiesīgi privāttiesiskā ceļā vērsties tiesā ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību pret karteļa dalībniekiem.⁸ Pēc autora domām, šādas lietas noteikti parādīsies Latvijas Republikas tiesās vismaz tādēļ, ka daļa no publisko iepirkumu rīkotājiem bijušas pašvaldības un ir paredzams, ka no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vai Valsts kontroles sekos attiecīgas norādes pašvaldībām vērsties tiesā pret konkrētajiem būvniekiem. Tas nozīmē, ka privāttiesiskā izpilde kļūs arvien aktuālāka ne tikai ES, bet arī Latvijā.⁹

Rakstu tvērums

Divu rakstu sērijas tvērumā ietilps konkurences tiesību privāttiesiskās izpildes (private enforcement)¹⁰ vispārīgs apskats un normatīvā regulējuma attīstība ES līmenī. Raksti fokusēsies uz konkrētu procesuālu darbību – pierādījumu izprasīšanu un to atklāšanu, tādēļ raksts graduāli pāries no vispārīgāka tēmas apraksta uz speciālo regulējumu un tiesu praksi par tēmu.