Lietas “S.O. pret Spāniju” fakti

ECT lietā “S.O. pret Spāniju” netika apšaubīts fakts, ka Spānijas normatīvais regulējums, kas skar pacientu tiesības uz autonomiju, ir kvalitatīvs un atbilst Konvencijas un Ovjedo konvencijas² prasībām. Tomēr svarīgi norādīt, ka galvenā problēma ir regulējuma praktiskajā piemērošanā, proti, tika izskatīts jautājums, vai paciente bija faktiski informēta un vai viņas piekrišana bija brīva, apzināta un konkrēta attiecībā uz būtiskām izmaiņām, ko ietekmēja izvēlētā ārstēšanas metode. Tādēļ ECT izvērtēja, vai šī tiesiskā regulējuma praktiskā īstenošana konkrētajā lietā nodrošināja pietiekamu cieņu pret iesniedzējas autonomiju.

No sprieduma izriet, ka nacionālajai tiesību sistēmai jānodrošina ne tikai atbilstošs regulējums, bet arī tā efektīva piemērošana, lai nodrošinātu pacienta autonomiju. ECT konstatēja, ka, neskatoties uz to, ka Spānijas tiesiskais regulējums atbilda Konvencijai un Ovjedo konvencijai, praksē paciente tomēr netika pienācīgi informēta par būtisku operācijas aspektu, neskatoties uz to, ka izvēlēta tāda metode, kas ļautu sasniegt operācijas mērķi.³

ECT spriedumam ir liela nozīme arī pacientu tiesību regulējuma pilnveidē Latvijā, jo tas rosina kritiski izvērtēt informētās piekrišanas principa īstenošanu arī Latvijas medicīnas praksē.

Paciente tika informēta par diagnozi – labās krūts vēzis. Iepriekš pacientei bija veikta kreisās krūts onkoloģiskā ārstēšana. Pēc vairākiem izmeklējumiem ārsti ieteica veikt ķirurģisku procedūru, kuras laikā tiek izņemta daļa no krūts audiem (quadrantectomy) ar iespējamu limfmezglu izņemšanu.

Paciente parakstīja standarta informētās piekrišanas veidlapu, kurā bija norādītas vairākas iespējamās ķirurģijas metodes. Informētajā piekrišanā bija arī atruna, ka ārsti var mainīt operācijas gaitu, ja notiek kas neparedzēts.