7. Oktobris 2025   •   NR. 40 (1410)
Tiesību prakses komentāri
Informētā piekrišana kā pacienta autonomijas pamattiesības: ECT spriedums lietā “S.O. pret Spāniju”
Ph. D.
Karina Palkova
Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore 

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) 2025. gada 25. jūnijā pasludināja spriedumu lietā “S.O. pret Spāniju” (pieteikuma Nr. 5742/22), atzīstot, ka Spānija nav nodrošinājusi pacientei tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību aizsardzību, kā to garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – Konvencija) 8. pants.1

Lieta izgaismo fundamentālu jautājumu par informētās piekrišanas saturu un robežām, kas ir īpaši aktuāls pacientu un ārstniecības personu mijiedarbībā ārstniecības procesā, kur pacienta fiziskā integritāte un garīgā labbūtība ir cieši saistītas ar ārstēšanas metodes izvēli un sekām.

Lietas “S.O. pret Spāniju” fakti

ECT lietā “S.O. pret Spāniju” netika apšaubīts fakts, ka Spānijas normatīvais regulējums, kas skar pacientu tiesības uz autonomiju, ir kvalitatīvs un atbilst Konvencijas un Ovjedo konvencijas2 prasībām. Tomēr svarīgi norādīt, ka galvenā problēma ir regulējuma praktiskajā piemērošanā, proti, tika izskatīts jautājums, vai paciente bija faktiski informēta un vai viņas piekrišana bija brīva, apzināta un konkrēta attiecībā uz būtiskām izmaiņām, ko ietekmēja izvēlētā ārstēšanas metode. Tādēļ ECT izvērtēja, vai šī tiesiskā regulējuma praktiskā īstenošana konkrētajā lietā nodrošināja pietiekamu cieņu pret iesniedzējas autonomiju.

No sprieduma izriet, ka nacionālajai tiesību sistēmai jānodrošina ne tikai atbilstošs regulējums, bet arī tā efektīva piemērošana, lai nodrošinātu pacienta autonomiju. ECT konstatēja, ka, neskatoties uz to, ka Spānijas tiesiskais regulējums atbilda Konvencijai un Ovjedo konvencijai, praksē paciente tomēr netika pienācīgi informēta par būtisku operācijas aspektu, neskatoties uz to, ka izvēlēta tāda metode, kas ļautu sasniegt operācijas mērķi.3

ECT spriedumam ir liela nozīme arī pacientu tiesību regulējuma pilnveidē Latvijā, jo tas rosina kritiski izvērtēt informētās piekrišanas principa īstenošanu arī Latvijas medicīnas praksē.

Paciente tika informēta par diagnozi – labās krūts vēzis. Iepriekš pacientei bija veikta kreisās krūts onkoloģiskā ārstēšana. Pēc vairākiem izmeklējumiem ārsti ieteica veikt ķirurģisku procedūru, kuras laikā tiek izņemta daļa no krūts audiem (quadrantectomy) ar iespējamu limfmezglu izņemšanu.

Paciente parakstīja standarta informētās piekrišanas veidlapu, kurā bija norādītas vairākas iespējamās ķirurģijas metodes. Informētajā piekrišanā bija arī atruna, ka ārsti var mainīt operācijas gaitu, ja notiek kas neparedzēts.

ABONĒ 2026.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ TIESĪBU PRAKSĒ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties